Jelgavas Vakara (maiņu) vidusskolā pamata un vidējo izglītību var apgūt trīs maiņās.
«Skolēnu skaits mūsu skolā ir stabils – pat ar mazliet augšupejošu tendenci. Esam atvērti, strādājam pēc pieprasījuma – 12 stundu dienā no pirmdienas līdz piektdienai, klātienē un neklātienē, krievu un latviešu valodā, lai atbalstītu savus audzēkņus,» pauž Jelgavas Vakara (maiņu) vidusskolas direktore Brigita Preisa, kopā ar vietniecēm izglītības jomā Ingu Zudiļinu un Gaļinu Galatonu atskatīdamās uz mācību gadā paveikto un ieskicēdama tuvākajā nākotnē sagaidāmo.Citi mērķiVakara (maiņu) vidusskola ir citām skolām līdzīga, bet tomēr atšķirīga, jo tāpat kā citi piedāvā vidējās un pamata izglītības programmas, bet ceļu uz šo izglītības iestādi pārsvarā atrod audzēkņi, kuri dažādu iemeslu dēļ nav varējuši sevi atrast dienas skolu piedāvājumā. Tas gan nenozīmē, ka vidusskolā mācās vieni «divnieku karaļi», norāda direktore, minot statistiku. No tiem, kas iestājas skolā, 57,3 procentiem audzēkņu nav nevienas nesekmīgas atzīmes, 23 procentiem – viens nepietiekams vērtējums un tikai trim procentiem – nepietiekamas zināšanas trīs mācību priekšmetos. Turklāt katru gadu audzēkņi kārto centralizētos eksāmenus, kur parādās A, B un C līmenis.Vakara (maiņu) vidusskolai ir arī sava valsts latviešu valodas un literatūras olimpiādes uzvarētāja – Ina Jeremejeva – un 18. vieta Latvijas mazo skolu reitingā, kur citas vakarskolas nemaz neparādās, tomēr izglītības iestāde vairāk par dzīšanos pēc rezultātiem vērtē veiksmīgu mācību gaitu.Mācīs arī piektdienu vakaros un sestdienu rītos«Svarīgs ir process, kādā veidā pie šā rezultāta nonākam. Mūsu prioritāte ir sniegt atbalstu, piedāvājot pamata un vidējo izglītību pēc iespējas plašākam cilvēku lokam,» atzīst B.Preisa, minot, ka 1. septembrī mācības bija gatavi sākt 474 audzēkņi. Vidējās izglītības programmas, kurās no nākamā gada uzņems tikai neklātienē, pārsvarā izvēlas 20 – 30 gadu veci pieaugušie, kuriem ir augsta motivācija mācīties, stāsta G.Galatona, atklājot, ka vecākajam audzēknim ir 46 gadi.«Šogad 9. klasē ir daudz jauno māmiņu, kuras nav vēlējušās pabeigt pamatizglītību savā skolā. Pirmo gadu piedāvājam šo klasi arī neklātienē, jo sociāli ekonomiskā situācija ir tāda, ka ne visi var mācīties piecas dienas nedēļā,» teic direktora vietniece izglītības jomā.Lai paplašinātu izglītības pieejamību, Vakara (maiņu) vidusskola plāno piedāvāt mācības arī piektdienu vakaros un sestdienu rītos. «Tā bija pašu audzēkņu iniciatīva, jo daudzi, piemēram, aizbrauc uz nedēļu darbos un atgriežas piektdienas vakarā,» atklāj B.Preisa.Jāpiebilst, ka izglītības iestāde ir teju vienīgā pilsētā, kas pielāgota cilvēkiem ar kustību traucējumiem, kā arī tā piedāvā pamatizglītības programmas Jelgavas ieslodzījuma vietā. «Nākamgad vēlamies tur atvērt 10. neklātienes klasi gan krievu, gan latviešu valodā, jo pieteicās liels skolēnu skaits,» teic direktore. Atvērtas korekcijas klasesDarbs vidusskolā parasti rit raiti un mierīgi, tomēr šajā mācību gadā šis miers tika pamatīgi satricināts, smej B.Preisa, atklājot, ka izglītības iestādē ienāca 6., 7., 8. un 9. korekcijas klase – audzēkņi, kuri kaut kādu iemeslu dēļ vairākus gadus nebija spējuši tikt līdzi mācību programmai.«Šie skolēni ieradās ar ļoti vājām zināšanām, uzvedību un motivāciju – mēs uzreiz viņus pamanījām! Lai efektīvāk strādātu ar minētajiem skolēniem un viņu vecākiem, regulāri rīkojām pedagogu sanāksmes, kurās pārrunājām ne vien problēmas, bet arī veiksmes. Rezultāts ir ļoti labs – visi, kas mācījās 6. klasē, pāries uz 7., un tikai dažiem 7. un 8. klases audzēkņiem ir vasaras darbi. Savukārt devītie kārto eksāmenus, un domāju, ka lielākā daļa skolu pabeigs,» stāsta I.Zudiļina, atklājot, ka mainījusies arī šo audzēkņu attieksme. Esot nelielā klasē, līdzīgi starp līdzīgiem, viņi ar prieku piedalās pasākumos un jūtas lepni, ka mācās vakarskolā, turpina Inga, minot sirsnīgu piemēru: «Kad skolēni rakstīja eseju «Mana baltā skola», kāds audzēknis ar pamatīgām uzvedības problēmām atzina, ka te ir ne tikai balta skola, bet arī balti skolotāji. Tas ir augsts novērtējums!»
