Saņemot 16. novembra laikrakstu «Zemgales Ziņas», biju šokēts, ieraugot 1. lpp. lielu virsrakstu «LLU radikālas izmaiņas negrib», 2. lpp. Ivara Diržina zīmējumu ar riebīgu paskaidrojošu tekstu, kura virsraksts «Skurbulis», 3. lpp. «Lika pasniedzēji», 4. lpp. turpinājums no 1. lpp. ar apakšvirsrakstu «LLU dekāni pauž sašutumu, ka studiju izvērtējumā nav ņemti vērā jau veiktie uzlabojumi; ZM gatava arī turpmāk finansēt izbrāķētās programmas». Ļoti skumji, ka «Ziņu» veidotāji nav mēģinājuši iedziļināties lietas būtībā, bet paļāvušies uz «viena tante teica». Protams, vislielāko ļaunumu augstākajai izglītībai nodarīja pārsteidzīgais un aplamais izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa paziņojums par alternatīvo augstskolu programmu kvalitātes vērtējumu. Grūti aptvert, kā bijušos tehnikumus vai tamlīdzīgas izglītības iestādes, ko nodēvēja par koledžām un vēlāk par augstskolām, var «samest vienā katlā» ar universitātēm un akadēmijām, kas augstskolas ir pēc būtības. Jautājums R.Ķīlim – cik mācību programmu ir koledžām-augstskolām un cik LLU, LU, RTU un citām tāda tipa augstskolām. Koledžām tās ir dažas, bet LLU – 64.Pēc R.Ķīļa studiju programmu kvalitātes vērtējuma, aina ir šāda: 1. Rīgas Medicīnas koledža; 2. Rīgas Ekonomikas augstskola; 3. Rīgas Stradiņa universitātes Sarkanā Krusta medicīnas koledža. Tikai 22. ir LU, bet mūsu «alma mater» LLU – 35. Augsts vērtējums ir reliģijas un teoloģijas, kā arī militārās aizsardzības programmām. Pamatīgi pa «mizu dabūjušas» vēstures, fizikas un matemātikas programmas. Pēdējām divām ir zināms attaisnojums – nav attiecīgā materiāla, tas ir, maz vidusskolu beigušo ar pietiekamām zināšanām šajā jomā. Tas tādēļ, ka pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas izglītības ministri mainījās kā stafetē un, pats galvenais, «revolucionārus» pārkārtojumus, ja nekļūdos, veica Andris Piebalgs, kurš tagad «plivinās» pa ES gaiteņiem. Viņš sadomāja, ka skolēniem jāļauj izvēlēties, kurā blokā mācīties – humanitārajā vai eksaktajā. Tajā vecumā lielākā daļa izvēlējās vieglāko ceļu. Tādējādi pašiem un arī augstskolām vēlāk radās problēmas. Ļoti pareizi ir teikusi Stradiņa universitātes profesore Ilga Kreituse, ka reformas jāsāk no apakšas, jāpārskata, cik Latvijas vidusskolu programmas atbilst tam, ko studentiem izvirza augstskolas, lai iegūtu augstāko izglītību.Kas attiecas uz Latvijas interesantāko fakultāti LIF, konkrētāk – vides un ūdenssaimniecības specialitāti, galvenā problēma ir salīdzinoši mazais studentu skaits (tas zināmā mērā atkarīgs no budžeta vietu skaita) un savukārt no tā izrietošais nelielais maģistrantu (piecas budžeta vietas) un doktorantu (divas) skaits. Pieprasījums pēc mūsu specialitātes inženieriem ir liels, jo studiju laikā tie piecos gados apgūst trīs jomas – vides aizsardzību, ūdensapgādi, kanalizāciju un notekūdeņu attīrīšanu, kā arī meliorāciju. Valstī visasāk izjūt meliorācijas speciālistu trūkumu. Runājot par zemju meliorāciju, galvenokārt par lauksaimniecības, zināmā mērā arī par meža zemju, – pēdējos 20 – 25 gados izdarītas milzīgas stulbības, manuprāt, ļaunprātības. Tā aptuveni 260 000 hektāru agrāk nosusināto lauksaimniecības zemju vairs nevar izmantot bez meliorācijas sistēmu rekonstrukcijas vai remonta. Pārmitras kļūst ne tikai lauksaimniecības, bet arī meža zemes un pilsētu teritorijas. Vidējo mācību iestāžu beidzējiem ļoti svarīgi pareizi izvēlēties augstskolā apgūstamo specialitāti. Pēc neatkarības atjaunošanas pietiekami ilgu laiku svarīgi bija, ka tik ir diploms par augstākās izglītības ieguvi. Taču vismaz pēdējos piecus, septiņus gadus humanitārā virziena augstskolu beigušajiem ir problēmas ar darba meklējumiem. Par to var lasīt arī 4. decembra «Ziņās». Vēstules autorei ir ļoti nekritiska attieksme pret sevi un pārāk kritiska pret augstskolu. Viskuriozākās ziņas parādās pašreiz – būtībā Izglītības un zinātnes ministrija pārmet augstskolām, ka to vainas dēļ «pēdējo 20 gadu laikā augstākās izglītības iestāžu skaits palielinājies gandrīz sešas reizes – no 12 (1990. g.) līdz 59 (2012. g.)…». Mums traki gāja LPSR laikā ar nozares ministriju, taču tagad, šķiet, iet vēl trakāk.Protams, visaizdomīgākā ir R.Ķīļa vēlme likvidēt budžeta vietas. Tas būtiski ietekmēs lielas daļas jauniešu iespēju iegūt augstāko izglītību. Uzskatu, ka tā ir ļaunprātība, ko vēlas tie vai citi spēki. Tas nāk par labu tā saucamajām privātajām augstskolām, un, pats galvenais, tas ir izteikts banku lobisms – gribi studēt, ņem kredītu. Bankas šīs nelietības realizētājiem parādā nepaliks. Vai Latvijā un pasaulē nepietiek ar tām traģēdijām, kas notiek kredītu parādu verdzības dēļ?
