Vakar Centrālā vēlēšanu komisija sāka pieņemt deputātu kandidātu sarakstus Eiroparlamenta vēlēšanām, kas notiks 12. jūnijā.
Vakar Centrālā vēlēšanu komisija sāka pieņemt deputātu kandidātu sarakstus Eiroparlamenta (EP) vēlēšanām, kas notiks 12. jūnijā. No Latvijas jāievēl deviņi deputāti. Dažas partijas jau nosaukušas savus kandidātus. Sabiedrībā nav īsti skaidrs, kas viņiem tur, EP, īsti būtu darāms… Diemžēl daudzas pazīmes liecina, ka arī pašiem politiķiem vēl nav īsti saprotams viņu pienākumu “lauciņš” EP.
Informācija par EP vēlēšanām visiem interesentiem ir pieejama, lai gan daudzi atzīst, ka tās trūkst. Tā, starp citu, ir ne tikai pie mums: arī ES vecajās dalībvalstīs EP vēlēšanām netiek pievērsta tik liela nozīme kā nacionālajām. Tas ir tālab, ka EP nepieņem likumus, bet tikai piedalās lēmumu pieņemšanas procesā.
Vai ar šiem faktoriem ir rēķinājušies mūsu politiķi, nākdami klajā ar savām priekšvēlēšanu programmām?
Vairāku partiju programmu punkti izraisa šaubas. TB/LNNK, piemēram, tajā iekļāvusi frāzi, ka tā iestājas pret viendzimuma laulībām. Skaidrs, ka šajā jautājumā viens deputāts (pieņemot, ka tiks ievēlēts) neko panākt nevarēs. Par šīm lietām iespējams iestāties, taču ne EP to var izlemt.
Vēl “tēvzemieši” gatavi iestāties par ES dalībvalstu lielāku autonomo patstāvību, bet tas nozīmē – pret šā parlamenta pilnvaru palielināšanu! Līdz ar to viņi grasās kāpt uz tāda ķeblīša, kam paši vēlas nozāģēt kādu kāju: ja EP funkcijas un pilnvaras augtu, tad mazinātos nāciju loma un otrādi.
Kopumā tomēr TB/LNNK programmā ir vairāki jautājumi, kurus būtu gatavs aizstāvēt no šīs partijas ievēlētais deputāts. Piemēram, šī apvienība iestājas pret nodokļu politikas veidošanu ES līmenī. Būtiski un slavējami.
Turpretī nav skaidrs, ko savā priekšvēlēšanu programmā piedāvā partija “Jaunais laiks”. Piemēram, vienā programmas punktā tā paredz “cīņu pret korupciju”. Politologi jautā: ko tas nozīmē? Vai šīs cīņas turpināšanu Latvijā vai arī EP? Ja otro, tad skan gana ambiciozi, taču vai nu tieši uz to būtu liekams galvenais uzsvars?
Tautas partija savā programmā akcentē reģionu attīstību. Tiesa, diezgan vispārēji, lozungu līmenī, – plaisas mazināšanu starp ES vecajām un jaunajām ES dalībvalstīm. Vairāk nekas netiek skaidrots. Atliek zīlēt, kā deputāti to varēs ietekmēt? Principā tas ir iespējams – veicinot sociāli ekonomisko atšķirību mazināšanos ES valstu starpā. Visumā tas ir pievilcīgi: piemēram, ja tuvāko 10 gadu laikā Latvija no ES varētu saņemt trīs miljardus latu, ko vēlas panākt TP… Taču EP nav īpašu pilnvaru budžeta veidošanā, kaut gan ir zināma “teikšana” naudas izlietojuma reglamentēšanā ilgākā laika posmā. Piemēram, pērnā gada beigās notikušajā ES galotņu tikšanās laikā izskanēja doma par to, ka varbūt nākotnē vajadzētu samazināt struktūrfondus; šādā kontekstā TP nostāja būtu mums izdevīga.
Daudzus vēlētājus nodarbina doma, vai ir pareiza mūsu taktika EP deputātu kandidātu izvirzīšanā. Viņi uzskata, ka uz ES struktūrām tādējādi aizplūst mūsu labākās “smadzenes”, kamēr citās ES valstīs EP izvirza sabiedrībā pat maz zināmus cilvēkus. Patiešām daudzas vecās ES valstis EP tradicionāli ievēl cilvēkus, kuru politiskā karjera pašu zemē ir rimusi… Taču Latvijā un pārējās jaunajās dalībvalstīs vērojama pretēja tendence. Un diezin vai tas ir slikti, jo, piemēram, amatu EP iespējams apvienot ar darbu Saeimā (bet ne valdībā!), un tādā gadījumā tā nav “smadzeņu aizplūšana”. Turklāt labāko, gudrāko cilvēku ievēlēšana var pacelt EP darbības kvalitāti.
