Ģ.Eliasa Vēstures un mākslas muzeja šā gada izstāžu kalendārā pirmā ir kultūras nama gleznošanas studijas ilggadēja dalībnieka Miervalža Derkusova gleznu izstāde.
Ģ.Eliasa Vēstures un mākslas muzeja šā gada izstāžu kalendārā pirmā ir kultūras nama gleznošanas studijas ilggadēja dalībnieka Miervalža Derkusova gleznu izstāde.
“No visiem Jelgavas gleznošanas studijas dalībniekiem Miervaldis Derkusovs izcēlies ar to, ka vienmēr centies apgūt ko jaunu, pilnveidoties, iet uz priekšu,” tā, atklājot Miervalža Derkusova gleznu izstādi muzeja kamīnzālē, autoru sveica muzeja direktores vietniece Marija Kaupere, piebilstot, ka šo ekspozīciju muzejnieki uzskata par labu izstāžu gada sākumu.
Šim atzinumam pievienojās M.Derkusova skolotāji Māra Zītere, Ivars Klaperis un biedri no kultūras nama gleznošanas studijas. Pats izstādes autors viņam veltītos labos vārdus pieticīgi nosauca par avansu un solīja turpmākajā darbā censties tos attaisnot.
M.Derkusovs dzimis 1937. gadā Jelgavā, pēc profesijas meliorators, no 1978. gada Jelgavas kultūras nama gleznošanas studijas dalībnieks. 1991. gadā beidzis Tēlotājas mākslas fakultāti Neklātienes tautas mākslas universitātē Maskavā. Sevi raksturo kā reālistu, kura darbu sižetisko motīvu izvēlē liela vieta ir dabas studijām. Jaunākajos darbos viņš mēdz ienest vairāk nosacītības, ļauties ekspresīvākai krāsu fantāzijai. M.Derkusovs arvien uzsvēris, ka visiedvesmojošākie un izglītojošākie viņam ir plenēri. Lielu daļu muzejā skatāmās ekspozīcijas aizņem Kurzemes skati un citas pagājušā gada plenēros gleznotas ainavas. Senākais izstādes darbs ir pirms daudziem gadiem radusies panaiva, bet autoram ļoti mīļa klusā daba. Jaunākā ainava, pie kuras jau lasāms gadskaitlis “2004”, uzgleznota tepat Jelgavas nomalē ātri un uzreiz – pretēji ainavu parastajai tapšanas gaitai.
No plenēru iespaidu pirmās fiksācijas līdz brīdim, kad glezna šķiet gatava, parasti paiet ilgs laiks. M.Derkusova ģimenē to ar smaidu dēvējot nevis par gleznu pabeigšanu, bet nobeigšanu. Citāda bijusi pieminēta janvāra novakare. “Pēkšņi saule sāka spiesties caur mākoņiem, radās noskaņa, ar kuras uzgleznošanu tiku galā pāris stundās – tā, ka vēlāk nevajadzēja ne papildinājumu, ne labojumu.
