Daudz un dažādi mēdz būt minējumi, atklājumi, meli un pētījumi par mūziku neatkarīgi no tās žanra – vai tas ir dārdošais «metāls», vai tikpat «dārdošas» ērģeles, vai – klusinātas, minimālistiskas pustoņu noskaņas.
Daudz un dažādi mēdz būt minējumi, atklājumi, meli un pētījumi par mūziku neatkarīgi no tās žanra – vai tas ir dārdošais «metāls», vai tikpat «dārdošas» ērģeles, vai – klusinātas, minimālistiskas pustoņu noskaņas. Mūziku rada cilvēks, un, lai apzinātos tās noskaņas vai nolūkus, vispirms jārod sakarības ar to cilvēkā.
Piedāvājam mūzikas vērtētāju atzinumus starp dievišķo un pasaulīgo atkarībā no viņu profesijas vai reliģiskās piederības.
Es uzskatu mūziku par nevainīgu izklaidēšanos un perfekti savienojamu ar garīdznieka profesiju.
Džeina Ostena (1775 1817), angļu rakstniece (darbā «Lepnums un aizspriedumi»)
Rokenrols ir tiešs ceļš uz elli… Neaizturi mani. Jā, es iešu šo ceļu līdz galam tiešā virzienā uz elli!
Rokgrupa «AC/DC»
Mēs esam misijā, kas nāk no Dieva… Nē, mūsu misija ir veidot mūziku, būt lieliskiem visā tajā, ko darām un kas mūs priecē. Pienācis laiks pavērst savus skatienus uz austošās saules sirdi… Jāsaka ardievas bēdīgajam mēnesim un apraudātajām tumsas stundām. Visas lūgšanas ir atbildētas. Tās ir paša Dieva zāles.
Rokgrupa «The Mission»
Elektroniski pastiprināto ģitāru stīgu spiedzošā skaņa, bungu drudžainais stakato liek vibrēt nerviem, izslēdz jebkādu domāšanu, rokmūziķi pārvērš savu lielākoties jauneklīgo auditoriju par bļaujošu montrozitāti, bezsamaņas lēkmes tiek vērtētas kā sasniegums.
Tiek zaudēta kontrole pār ķermeņa funkcijām. Ekstāzes stāvoklis ar epilepsijai līdzīgu locekļu raustīšanos, gaudošanu, košanu, smiešanos, urīna nolaišanu un drēbju plēšanu tiek izjusts kā laimes un prieka piedzīvojums.
Uz šāda ārsta Dr. E.Knaula argumenta balstās sludinātājs U.Boimers grāmatā «Mēs gribam tikai tavu dvēseli»
Tā saka Dievs tas Kungs: Tu, kas biji pilnības paraugs, pilns gudrības un apveltīts ar vispilnīgāko skaistumu, tu biji Ēdenē, Dieva dārzā… Tu biji svaidīts sargātājs ķerubs… Tava sirds bija palikusi lepna tava skaistuma dēļ… Es liku izšauties ugunij no tevis paša, kas tevi aprija…
Bībele (Ecēhiēla 28:12-19)
Nogrimusi ellē tava godība un tavu kokļu skaņa!.. Kā tu esi kritis no debesīm, tu spožā zvaigzne, tu, Ausekļa dēls!..
Bībele (Jesajas 14:11-15)
Mēs dzirdējām Listu… Viņa izturēšanās pie klavierēm nav aprakstāma viņš ir oriģināls viņš pie instrumenta pārdzīvo agoniju. Viņa kaislība nepazīst robežu. Viņš bieži ievaino skaistuma izjūtu, jo viņš saplosa melodiju.
Pianiste Klāra Vīka savā dienasgrāmatā (pēc Gija de Purtalesa grāmatas «Francis Lists»)
Organisma fizioloģiskie procesi ir ārkārtīgi ritmiski, turklāt tas ir daudzpakāpju ritms. Tā sirdsdarbības cikls ir 0,8 s, tātad 70 75 sitieni minūtē, ieelpošana notiek 14 18 reizes minūtē, ritmiska ir asinsrite, kuņģa sulas izdalīšanās, roku un kāju kustības ejot, un visa šā kompleksa nevainojama funkcionēšana nodrošina mums miera stāvokli, ko pieņemts saukt par labu veselību. Reizē labvēlīgu nervu sistēmas stāvokli un, protams, optimālu dzimumhormonu darbību. Šo harmoniju nemitīgi grauj urbanizācijas radīti stresi, kas kavē vai steidzina indivīda organisma ritmu, turpretim popmūzika, tas ir, ritmiska, ārkārtīgi ritmizēta mūzika, veicina ķermeņa daļu kopējā pulsa uzturēšanu. Tāpēc, skanot popdziesmai (ar ritmu 50 – 60 sitieni minūtē), rodas fizioloģiskā labsajūta un notiek zemākā līmeņa seksualitātes veicināšana… Fakti dod iespēju minēt mūzikas kā asinsspiediena pazeminātājas un sirdsdarbības organizētājas lomu.
Daiga Mazvērsīte, muzikoloģe (žurnālā «Avots» 1990. g., Nr.11)
Apziņa, kuru piedzīvoja Bēthovens, proti, ka mēs katrs esam viens ar Radītāju, ir brīnišķīga un bijību izraisoša. Reti kāds to apzinās, tādēļ ievērojamu komponistu un radošu ģēniju ir tik maz. Pirms sāku komponēt, to visu pārdomāju… Idejas ieplūst manī tieši no Dieva. Tās ir ietvertas pareizajās formās, harmonijā un instrumentācijā. Retos inspirācijas brīžos skaņdarbs man atklājas pamazām… Man jāatrodas transam līdzīgā stāvoklī, lai sasniegtu brīdi, kad apziņa uz laiku tiek pakļauta virsapziņai Visuaugstākā daļai, caur kuru nāk inspirācija. Patiesa iedvesma izriet no Dieva, Viņš sevi atklāj caur dievišķo dzirksti, kas ir mūsos.
Johanness Brāmss (1833-1897) intervijā amerikāņu mūzikas kritiķim Arturam Abellam (saīsināts no publikācijas LELB «Baznīcas gadagrāmatas» 1998. gadam)
Paši efektīgākie darbi nav tie, kas rosina pašnovērojumus, bet gan tie, kuros iemiesots tēls. Šī ir galvenā atšķirība starp «mistisku» un «maģisku» mūziku. «Mistiskā» mūzika pēc savas dabas ir reminiscenta un neielaužas jūsu apziņā. «Maģiskā» mūzika pārņem jūsu jūtas un modina attiecīgo emocionālo reakciju. Jebkura mūzika, kuru var klausīties bez skaidras tās klātbūtnes apzināšanās, var būt uzskatāma par mistisku, kaut arī tās temps var būt ātrs un skanējums skaļš.
Emocionālā reakcija pret dažādām muzikālām intonācijām rodas tad, kad par vienu veselu kļūst unikāla telpas, laika un skaņas kombinācija. Katrai dzīvai radībai ar normāli funkcionējošiem dzirdes receptoriem tās iekšienē ir «noskaņotu» «stīgu» krājums. Tas, kā katrs ir noskaņots, atkarīgs no daudziem faktoriem, kā iedzimtiem, tā ārējiem.
Lai radītu gotisku noskaņu, kāda var būt nepieciešama, lai sekmīgi izpildītu tradicionālo Sātanisko mesu, lieliski noder Baha, Kuperēna, Vidora, Franka un Palestrīnas skaņdarbi ērģelēm, kā arī Forē «Rekviēms» un «Pavāna»… Mazāk tradicionāls, bet ļoti spēcīgs svinīguma elements var tikt sasniegts, atskaņojot Bēthovena 7. simfonijas otro daļu, Čaikovska 4. simfonijas otro daļu vai Berlioza «Bēres un triumfālo simfoniju»… Spēka, līdzjūtības un svētas mīlestības savienojuma izjūta sasniedzama ar tādām kompozīcijām kā «Largo» no Hendeļa «Kserksa», «Trio» un «Apofeoza» no Guno «Fausta», «Va Pensiero» no Verdi «Nabuko», Sibēliusa «Somija» un citām.
Iespējams pamanīt, ka daudzi Sātanisti, tāpat kā citas emocionāli atsaucīgas personības, dod priekšroku vienām un tām pašām melodijām.
Antons Šandors Laveijs (1930 – 1997), pirmās legālās Sātana Baznīcas dibinātājs, «Sātaniskās Bībeles» autors (esejā «Mūzika rituāla telpai»)
Tas vispār ir interesants visu veidu populārās mākslas fenomens: šeit profesionāļi cenšas uztvert publikas gaumi un prasības, nevis kā «lielajā mākslā» virzīt publiku, vest to aiz sevis. Rokmūzikā idejas ienāk no ielas, nevis no apdāvinātiem profesionāļiem… Uztraukums, kas valdīja agrāk, ir pārgājis. Pārāk daudz mūzikas. Mūsdienu skaņu ieraksts tas ir kā Holivudas filma, kur viss novests līdz pilnībai: apgaismojums, krāsas, skaņa, dekorācijas un tā tālāk, bet dzīvības nav, pati filma tukšums. Es ļoti mīlu klausīties «demo» ierakstus, ko man atsūta iesācēji. Pati mūzika ir pilnīgi neinteresanta, taču ieraksts ir tik neprofesionāls, tik briesmīgs, ka es nevaru no tā atrauties. Tā, lūk, ir dzīve! Lai kā neaizrautos ar skaņu tehnikas iespējām, mūzikai ir jābūt dzīvai.
Braiens Īno, (Brian Eno) komponists, multiinstrumentālists, mākslinieks
Mūzika, kombinēta ar idejas spēku, ir poēzija. Mūzika bez idejas ir vienkārši mūzika. Ideja bez mūzikas ir proza ar tās nenovēršamo noteiktību… Un krāsa kļūst bālgana. Cilvēks pārvēršas karkasā. Mājas katakombās. Un emocijas ir mirušas.
Edgars Alans Po (1809 – 1849), amerikāņu rakstnieks
