Pirms «Arco» 15 gadu jubilejas salonmūzikas ansambļa veidotāja Anda Kalēja vadības grožus nodevusi jaunajai mūziķei Dacei Liepai.
Ansamblis «Arco» piederīgs Jelgavā labi pazīstamajai bēru ceremoniju sabiedrībai SIA «Velis-A». «Apbedīšana vispirms ir kultūras darbs, un tehniskās lietas, kaut ļoti svarīgas, ir tikai otrajā plānā,» uzskata uzņēmuma dibinātājs Aldis Knāviņš. Strikti sekojot šai pārliecībai, aizgājēju piemiņas brīžiem izdevies piesaistīt īstus mūzikas profesionāļus, kuru priekšnesuma augstais līmenis izpelnījies atzinību ne tikai saistībā ar skumjiem notikumiem.Par labu tradīciju kļuvuši ikgadējie pavasara koncerti Sv.Annas katedrālē, «Arco» mākslinieki nav reti viesi arī Romas katoļu katedrālē. Koncertprogrammu veidošana palīdz neieslīgt ikdienas rutīnā, un uzstāšanās plašākas auditorijas priekšā mūziķiem sagādā īpašu gandarījumu, bet šopavasar ir vēl kāda «intriģējoša stīga» – sestdienas koncerts būs pirmais, kopš mākslinieciskās vadītājas statusā Andu Kalēju nomainījusi Dace Liepa. «Dzeltenāku ziņu» cienītājus gan varam apbēdināt, ka nekādas aizkulišu intrigas netika vērptas un Anda savu padomu mazāk pieredzējušajai kolēģei joprojām neliedz ne ikdienā, ne svētkos – abas «plecu pie pleca» muzicēs arī jubilejas koncertā.«Priekšstats par apbedīšanu kā nozari, kur strādā tikai tad, ja citur vairs nav kur iet, ir novecojis,» šajā jautājumā D.Liepa piekrīt savam darba devējam, un koncerti plašākai publikai ir vēl viena iespēja lauzt šo stereotipu. To pierāda arī «Arco» sastāvs – visiem mūziķiem (izņemot vienu, kurš vēl studē) ir augstākā izglītība. Tāda kopš gada sākuma ir arī Dacei – 14. janvārī Liepājas Universitātē saņemts mūzikas pedagoga diploms. Strādāts arī par pedagogu pašas absolvētajā Ozolnieku vidusskolā, tomēr nu par pamatdarbu izvēlēts «Arco», bet saistība ar dzimto ciematu palikusi kā jauktā kora «Ozolnieki» diriģentei. (Koris piedalīsies arī sestdienas koncertā.) Kā tika izdarīta šāda izvēle, «Ziņas» jautāja D.Liepai.Ar daudziem «Arco» mūziķiem esmu spēlējusi kopā jau agrāk, bet šajā kolektīvā nenonācu uzreiz. Pirmā saruna ar Andu Kalēju notika Annas baznīcā, kur spēlēju ērģeles. Bet tas nebija uzaicinājums. Sekoja vēl vairākas tikšanās, muzicējot kopīgos pasākumos, piemēram, pie Skuju skolas 11. novembrī. Kad saņēmu piedāvājumu, audzināju 12. klasi Ozolnieku vidusskolā, tādēļ līdz lēmuma pieņemšanai pagāja vēl pusgads. Par «Arco» izšķīros tikai tāpēc, ka zināju, ar kādiem augsta līmeņa mūziķiem šajā firmā tiek strādāts.– Vai tomēr nemulsina «kapu mūziķa» stereotips? Un vai ir atšķirība starp muzicēšanu kapsētā un koncertā?Attieksmē starpības nav pilnīgi nekādas, klausītājs ir jāciena, muzicējot kā uz skatuves, tā baznīcā vai bērēs. Bērēs pat ir lielāka atbildība, jo tās taču atkārtot nevar… Koncerts vairāk ir emocionālais pacēlums pašiem. Koncertā mūziķis ir centrā, bet bērēs atskaņotājs paliek malā, otrajā plānā.Šajā darbā jāparāda arī sava erudīcija, ir gadījumi, kad radi vēl minūti pirms bērēm pienāk un pasūta kādu dziesmu, kas nemaz nav mūsu repertuārā. Līdz šim abas puses palikušas apmierinātas. Protams, ar Mocarta Rekviēmu būtu grūtāk, bet, ja lūdz vienkāršas un sirsnīgas dziesmas, kāpēc nenospēlēt.Emocionāli, protams, kapos nav viegli. Bet, ja es varu cilvēku godam izvadīt no šīs pasaules un nospēlēt to, kas viņam bijis mīļš un būtisks, jūtu gandarījumu.– Dzirdēts arī viedoklis, ka skaista mūzika un izvadītāja pārlieku emocionāli vārdi tikai lieki saraudina aizgājēja tuviniekus, tāpēc varbūt labāk īsāk un vienkāršāk?Cilvēki ir ļoti dažādi, katra ādā ielīst nevar. Tomēr cenšamies tajā brīdī izdarīt, pēc mūsu domām, to labāko. Skaņdarbus bieži vien izvēlamies «uz vietas», atkarībā no izjūtām, savukārt atmosfēra bērēs ļoti atkarīga tieši no mūzikas.– Un sestdien paredzētajā koncertā, tur taču neskanēs tikai «bēru mūzika»?Te sarunā ar pretjautājumu – kas tad ir tā bēru mūzika? – iesaistās A.Kalēja: «Komponisti ar retiem izņēmumiem neraksta speciāli bērēm, un skaistu mūziku iekļaut šajā kategorijā tikai tāpēc, ka tā ir lēna un raisa atbilstošas asociācijas, ir aplami.» Vienojamies, ka bēru mūzika būtu tā, ko es pats labprāt izvēlētos, ja būtu aizgājēja vietā.Koncerta scenārija autors ir Aldis Barons, un tematika balstīta uz vispārcilvēciskām un vienlaikus garīgām vērtībām. Kā Annai Brigaderei – Dievs, Daba, Darbs. Tomēr nevajag sabīties no garām runām, tādu nebūs, bet skaņdarbu izvēle ir kopdarbs. Būs arī ātrāki un priecīgāki «gabali». Koncerts būs daudzkrāsains – mūzika no baroka līdz mūsdienām, no Mocarta un Hendeļa līdz Jānim Lūsēnam un Raimondam Paulam, «pa ceļam» iekļaujot arī spiričuelus un Jāni Ivanovu.Šogad varbūt atšķirībā no iepriekšējo gadu koncertiem vairāk muzicēsim tieši kā ansamblis, nebūs tikai atsevišķu solo numuru summa. Jo arī mūsu ikdiena, un to gribu īpaši uzsvērt, ir komandas darbs.
