«Ziņas» saņēma no rīdzinieces Austras Ozoliņas jauku vēstuli. Viņa raksta: «Pagājušajā gadā biju bērēs Jelgavas rajonā, šogad – pilsētas Bērzu kapos.
«Ziņas» saņēma no rīdzinieces Austras Ozoliņas jauku vēstuli. Viņa raksta: «Pagājušajā gadā biju bērēs Jelgavas rajonā, šogad – pilsētas Bērzu kapos. Katrās bērēs izvadītāja bija cita un dziedātājs cits, vienīgi ērģelītes spēlēja viens un tas pats kungs. Sēru runas bija ļoti labi sagatavotas, bet dziesmas – vienkārši lieliskas. Bēru mielasta laikā jautāju savai paziņai, kas Jelgavā spēlē tādu skaistu mūziku. Taču viņa nemācēja atbildēt, tikai teica, ka dziesmu autors esot sēru ansambļa ērģelnieks. Vēlāk Rīgā mūzikas veikalos meklēju šādus ierakstus, taču neatradu. Vai tiešām Jelgavā strādā šo melodiju autors? Kas viņš ir un kur var iegādāties viņa dziesmu ierakstus vai notis ar vārdiem?»
«Ziņas» tikās ar sēru ansambļa ērģelnieku Hariju Krūzi, un viņš labprāt atbildēja uz Ozoliņas kundzes jautājumiem.
Harijam Krūzem bija tikai 11 gadu, kad pirmo reizi kopā ar tēvu viņš spēlēja kāda tuva ģimenes drauga bērēs. Tā bija klarnete, kas skanēja zēna rokās. Vēlāk, kad Harijs mācījās Jelgavas Mūzikas skolā, tēvs noteica, ka vispirms jāapgūst klarnete, jo tas esot visgrūtākais pūšaminstruments. Pārējos iemācīšoties pēc tam. Obligāti bija jāapgūst arī klavierspēle. Tā arī notika: vēl aizvien Harijs spēlē gan pūšamos, gan taustiņinstrumentus. Jau kopš bērnības viņš raksta dzejoļus un dažādus jautrus pantiņus.
Ar saknēm Jelgavā
Pēc vidusskolas trīs gadus Harijs dienēja padomju armijas jūras spēkos Baltkrievijā, Pinskā. Viņš spēlēja orķestrī, kas pavadīja kādu ukraiņu tautas deju ansambli koncertos. Neatņemama dienesta daļa bija spēlēšana ballēs. Tā Harijs «aizspēlējās» līdz pat Maskavai. Pēc dienesta viņam piedāvāts palikt Baltkrievijā, bet, savas zemes patriots būdams, Harijs atgriezās Latvijā. Un līdz šai dienai dzīvo un strādā Jelgavā.
Remontēšanas kāre – uz mūžu
Ar smaidu Harijs atceras bērnības gadus, kad puikas spēlējās ar mašīnītēm, reizumis tās pamatīgi «sabuktējot», lai pēc tam paši remontētu. Harijam svarīgs bija tieši pats process – kā salabot.
Harijs tagad brauc ar «busiņu» un remontē mašīnas Jelgavas Municipālajā policijā, kas ir viņa darba vieta nu jau desmit gadu. Kaut arī algas policistiem ir pieticīgas un darbs nav viegls, tomēr Harijam patīk tas, ko viņš dara. Un tas ir daudz.
Maizi Harijs pelna policijā, bet piepelnās ar dziesmām – tēvam vēl jāizskolo meita, Ventspils augstskolas studente.
Mūzika sasilda dvēseli
Harijs saka: «Tās ir muļķības, ka mākslas darbi rodas mokās. Ja Dieviņš ir devis radīšanas prasmi, nekādu moku nav. Mūzika «iekrīt» galvā pat visnepiemērotākajā brīdī, vietā vai sapnī. Izņēmums varētu būt, ja atrasts labs teksts, bet ar tādiem ir problēmas. Manas dziesmas nav vieglas. Jābūt labam dziedātājam, lai pusotras oktāvas diapazonā «paņemtu» straujus kritienus un lēcienus.» Harijs raksta dziesmas – gan mūziku, gan tekstu –, un pats arī tās izpilda. Nu jau ir nospēlēti 30 gadi, un visi sadarbībā ar Kapu saimniecību. Pazīstamākā no Harija bēru dziesmām ir «Sveces dziesma» ar Imanta Ziedoņa vārdiem, to parasti spēlē svecīšu svētkos. Vēl Harijam patīk pieskaņot mūziku Laimoņa Vāczemnieka tekstiem. Pavisam mūziķa kontā ir ap 60 dziesmu, pati pirmā bija veltījums tēvam, mūžībā aizejot.
Spēlēt bērēs nav nemaz viegli, un ne jau tikai tāpēc, ka ziemā salst rokas. Uz mūža mājām aizgājuši daudzi paziņas un tuvi cilvēki, spēlēt viņiem ir emocionāli grūti.
Spēlēšana kapos – tās nav tikai noteiktas dziesmas, kuras pasūta piederīgie. Reizēm iznāk arī improvizēt. Tāpēc Harijs nu jau 12 gadu spēlē arī sintezatoru. Pēc mūziķa aprēķiniem, viņš savā mūžā piedalījies apmēram 15 tūkstošos bēru.
Vēl nepiepildītie sapņi
Daudzi Harijam saka, ka vajadzētu mēģināt ar dziesmām iet tālāk tautās. Bet tagad ar mūziku piesātinātajos komercapstākļos to izdarīt nav viegli. Tāpēc vismaz pagaidām tas ir tikai sapnis. Tomēr, kas zina, varbūt kādas dzirdīgas ausis un atsaucīgas sirdis reiz sadzirdēs šo jau iemīļoto muzikantu un palīdzēs piepildīt arī šo sapni…
Harijam patīk rudens, kad var aizbraukt uz mežu, paklejot, palasīt sēnes, izbaudīt dabu, klusumu, gūt jaunus spēkus jaunam darba cēlienam.
***
Vizītkarte
Harijs Krūze
Dzimis un vēl joprojām dzīvo Jelgavā
Vecums: 47 gadi (paliks pēc nedēļas)
Beidzis Jelgavas 2. vidusskolu
Strādā Jelgavas Municipālajā policijā
Dzīves moto: Laime ir prieks no rīta iet uz darbu, bet vakarā – vēlēšanās iet mājās.
