Mūzika lielākajai daļai cilvēku kļuvusi par ikdienas sastāvdaļu.
Mūzika lielākajai daļai cilvēku kļuvusi par ikdienas sastāvdaļu. Mūsdienu tehnoloģiju attīstība to ļauj klausīties gan pārvietojoties, gan mājās un darbā. Diemžēl Latvijā plaukst un zeļ nelegālo ierakstu tirdzniecība.
Pētījumi pierāda, ka katrā valstī ir atšķirīgs pirātisma līmenis. Parasti tas tiek saistīts arī ar šo zemju attīstību. Skumji, bet Latvija ietilpst to divdesmit valstu sarakstā, kur situācija ir ļoti sarežģīta un pirātisms pārsniedz 50% līmeni.
«Mikrofona ierakstu» direktore Elita Mīlgrāve uzskata:
– Ir sajūta, ka valsts struktūru pārstāvji iekšlietu ministra Mareka Segliņa un premjera Andra Šķēles personā ir ieinteresēti likvidēt nenormālo situāciju šajā jomā. Pirmo reizi Latvijas Mūzikas producentu apvienības (LaMPA) darbības vēsturē Latvijas premjers ir aicinājis Kultūras un Iekšlietu ministrijas aktivizēt darbību pirātisma apkarošanā. Mūzikas industrija kā uzņēmējdarbību kopums attīstīto valstu ekonomikā ieņem nozīmīgu vietu. Ar katru gadu šo valstu saražoto preču kopējā bilance parāda tendenci palielināties intelektuālo produktu apgrozījumam, samazinot tā saukto cieto produktu ražošanas un patērēšanas daļu (pagājušā gadā ASV kopējie ieņēmumi no intelektuālā produkta eksporta pārsniedza ieņēmumu no «cieto» produktu eksporta – 65% : 45%). Mūsu mazā republika ar nelielu iedzīvotāju skaitu nevar izveidot savu nacionālo mūzikas industriju, kā tas iespējams lielām valstīm ar milzīgu iedzīvotāju skaitu un atšķirīgu mentalitāti – Krievijai, Ķīnai, Indijai. Latvijai nav cita ceļa, kā iekļauties Eiropas mūzikas industrijas apritē un ievērot spēles noteikumus, kas pieņemti šajās valstīs: respektēt parakstītās starpvalstu vienošanās, pildīt pašu pieņemtos likumus un nodrošināt atlīdzības iekasēšanu un pārdali par intelektuālo produktu lietošanu, kā arī radīt savus konkurētspējīgus produktus, piedāvājot tos starptautiskajos tirgos. Kā jau daudzkārt atgādinājuši ES Komisijas eksperti, Latvija nevarēs iestāties šajā organizācijā, nesakārtojot intelektuālo produktu tirgu un tā regulatorus.
– Neviens līdz šim nav saukts pie kriminālatbildības jeb, tautas vārdiem runājot, «ietupināts», un naudas sodi pirātiem ir tikai kā oda kodieni zilonim. Pie tam administratīvie sodi vēl nenozīmē, ka ir iekasēta arī nauda. Vidēji mēnesī tiek konfiscēti 500 CD, bet tirgos tik daudz pārdod vienā divās dienās, – atzīst E. Mīlgrāve.
1998. gadā pēc speciāli veiktās novērošanas akcijas Lielbritānijas «Crown Agents» konstatēja, ka caur Grenctāles robežpunktu pasažieru autobusos vien gada laikā no Lietuvas Latvijā tiek ievests apmēram miljons nelegāli izgatavotu kompaktdisku. Tā kā Latvijā ir vismaz 10 muitas punktu, caur kuriem ieplūst pirātdiski, valsts zaudē vismaz 5,4 miljonus latu PVN nodokļa. Tā ir tikai daļa no naudas, kas nenonāk valsts kasē.
LaMPA rīcībā ir informācija, ka starptautiskajā mūzikas forumā «Forte Rīga» šā gada maijā vairākiem cilvēkiem tika piedāvāti nelegālas Lietuvas CD rūpnīcas pakalpojumi. Sarīkojuma laikā pasaules lielāko mūzikas ierakstu kompāniju («Sony», «BMG», «Warner», «EMI» un «Universal») Eiropas nodaļu direktori apmeklēja Rīgas tirgus un novēroja, ka atklāti tiek piedāvāta pirātprodukcija – CD, MC, video, CD-ROM – un ka pašvaldības policija pilnīgi ignorē šo klaji nelegālo tirdzniecību, turklāt draudzīgi sarunājas ar tirgotājiem.
LaMPA pārstāvji uzskata, ka likumdošana ir pietiekami izstrādāta, lai atbildīgās iestādes varētu apturēt pirātprodukcijas izplatīšanu tirgos un saukt pie atbildības personas, kas nodarbojas ar nelegālo ierakstu biznesu.
Līdz šai dienai Latvijas galvaspilsētā Rīgā nav bijis neviena par nelegālu mūzikas ierakstu pavairošanu, importēšanu, izplatīšanu vai tirdzniecību notiesātā. Ikviens var atklāti tirgoties ar pirātprodukciju, kaut vai aizbildinoties, ka tā ir paša privātā kolekcija.
Tiesu ekspertīžu centrā joprojām nav neviena eksperta, kas varētu veikt mūzikas ierakstu izcelsmes ekspertīzi, tātad iespējama situācija, ka ierakstu viltojumu nevar pierādīt.
Pēdējos trīs gados prāvi dažādu programmu līdzekļi tērēti, apmācot policijas, muitas un VID darbiniekus apkarot pirātismu. LaMPA pārstāvji uzskata, ka tam nav jūtamu rezultātu. Piemēram, 1997. gada septembra seminārs policijai Jūrmalā izmaksājis 10 tūkstošu USD).
Interneta lapās personas atklāti piedāvā nelegālus ierakstus MP3 formātā, kas bieži vien tiek glabāti serveros Latvijā, pie tam vairākos valsts iestāžu serveros.
Arī Latvijas Televīzijas fonotēkā atrodas ne mazums pirātdisku, kas, pārkāpjot likumu, tiek raidīti ēterā.
Latvijas pilsoņi ir izveidojuši firmas ārzemēs, kas nodarbojas ar pirātdisku importu un eksportu. (IFPI un Lielbritānijas Muitas dati.)
Starptautiskā mūzikas industrija Latvijas centienus pirātisma apkarošanā uzskata par nenopietniem. Lai arī likumdošana ir sakārtota, reāli situācija neuzlabojas. Latvija nepilda savus pienākumus, kuri izriet no tās parakstītajiem starptautiskajiem līgumiem un konvencijām (piemēram, Bernē, Romā, Ženēvā u.c.). Drīz vien Eiropas un citu starptautisku organizāciju pārmetumi, iespējams, būs vēl asāki nekā pirms tam un gaidāmas arī ekonomiskas un politiskas sekas.
Rodas iespaids, ka, gaidot Ministru kabineta intelektuālā īpašuma aizsardzības darba grupas slēdzienus un ieteikumus, vairāki legāli uzņēmumi, visticamāk, bankrotēs.
Ko darīt?
LaMPA piedāvā šādas iespējas:
– saukt Rīgas pašvaldības policiju pie atbildības par atklātu kriminālu darbību ignorēšanu, tādējādi atbalstot kriminālās struktūras;
– saukt Rīgas tirgu administrācijas pie atbildības par likumu neievērošanu un atklātu kriminālu darbību ignorēšanu viņu iznomātajās teritorijās;
– aizliegt tirgos privātām personām tirgoties ar autortiesību un blakustiesību īpašumu saturošiem priekšmetiem – CD, videokasetēm, MC, CD-R, CD-ROM, DVD utt. Šādu tirdzniecību atļaut vienīgi juridiskām personām, izmantojot kases aparātus. Šī problēma ir starptautiska un rodas jau uz Latvijas robežas, tāpēc jautājums jārisina starptautiskā līmeni, sākot ar Baltijas jūras valstu padomi. Latvija varētu rādīt priekšzīmi, aicinot uz konkrētu sadarbību;
– lai izvairītos no acīmredzamas korupcijas, jāizveido pirātisma apkarošanas birojs un operatīva grupa ar īpašām pilnvarām Iekšlietu ministrijas ietvaros, kas būtu tiešā Ministru prezidenta un iekšlietu ministra uzraudzībā.
Operatīvās grupas funkcijas:
– veikt regulārus reidus tirgos un citās tirdzniecības vietās;
– atklāt un likvidēt pirātprodukcijas noliktavas;
– veikt novērošanas akcijas, izsekojot, kā nelegālā produkcija tiek ievesta Latvijā, pārkāpēju aizturēšana;
– kontrolēt radio un televīzijas kompānijas, valsts un privātos uzņēmumus;
– sodīt personas, kas valsts iestādēs atļāvušas iegādāties un izmantot nelikumīgu intelektuālo īpašumu vai ir atbildīgas par to;
– atņemt licences radio un televīzijas kompānijām, kuras nelikumīgi izmanto intelektuālo īpašumu;
– tā kā mūzikas ierakstu tirdzniecība darbojas pēc teritoriālā principa, tad iekšējā tirgus aizsardzības komisija varētu savā jautājumu lokā ietvert arī CD importu, kas būtu atļauts tikai firmām, kurām ir līgumi par to izplatīšanu šajā teritorijā.
Ar Ministru kabineta atbalstu LaMPA pārstāvji ir gatavi rīkot publisku pretpirātismu kampaņu masu saziņas līdzekļos, atgādinot, ka, iepērkot pirātpreci, tiek grauta Latvijas tautsaimniecība un prestižs (kampaņas plāns un videoklipi jau ir izstrādāti).
