«Ziņas» saņēma četrpadsmit Jelgavas Mūzikas vidusskolas pedagogu parakstītas vēstules kopiju Latvijas valsts kultūras ministrei Helēnai Demakovai.
“Ziņas” saņēma četrpadsmit Jelgavas Mūzikas vidusskolas pedagogu parakstītas vēstules kopiju Latvijas valsts kultūras ministrei Helēnai Demakovai. Tajā izteikta neuzticība mācību iestādes vadītājam Jānim Keičam. Skolotāji lūdz Kultūras ministriju atstādināt direktoru no pienākumu pildīšanas un izsludināt konkursu uz šo amatu. Līdzīga vēstule nosūtīta arī laikraksta “Diena” redaktorei Sarmītei Ēlertei. Pagājušajā nedēļā Kultūras ministrijas izveidotā komisija Jelgavas Mūzikas vidusskolā veica pārbaudi un uzklausīja viedokļus.
“Ziņas” jau informēja, ka pēdējais piliens vairāku skolas darbinieku neapmierinātībai ar J.Keiča darbību bija šovasar Valsts kontroles konstatētā nelikumība mācību maksas iekasēšanā un 3908 latu iztrūkums skolas kasē.
Vēstule ministrei
Saīsināti ar nelielām piebildēm publicējam 14 skolas pedagogu vēstules tēzes.
1. Nepieņemams ir direktora J.Keiča autoritārais, nekoleģiālais vadības stils: pedagogu iecelšana vai atstādināšana no ieņemamajiem amatiem, iepriekš personīgi par to nebrīdinot, darba līguma nepagarināšana bez brīdinājuma, daudzu svarīgu lēmumu pieņemšana, ignorējot speciālistu, nodaļu vadītāju viedokli, mēģinājums likvidēt kordiriģentu kori. Faktiski tiek radīti tādi apstākļi un gaisotne, kas liek daudziem talantīgiem pedagogiem, nejūtot atbalstu, aiziet no darba.
2. Pazemojoša ir J.Keiča vienaldzīgā attieksme pret pedagogu un audzēkņu radošo darbu. Direktors ir ļoti rets viesis nodaļu koncertos, audzēkņu vakaros. Netiek atbalstīta audzēkņu piedalīšanās mūzikas skolu festivālos, valsts un starptautiskos konkursos. Parasti transportu apmaksā bērnu vecāki un mēs, skolotāji. Netiek finansiāli atbalstīta arī pedagogu kvalifikācijas celšana kursos.
3. Attiecību trūkums ar Jelgavas pašvaldību. Sadarbība ar aģentūru “Kultūra” balstās galvenokārt uz pedagogu personiskajiem kontaktiem.
4. Pedagogus neapmierina skolas grāmatvedības darbs. Algu aprēķini nepamatoti atšķiras pa mēnešiem. Pedagogiem tiek pieskaitītas un atskaitītas stundu samaksas, par to pašus darbiniekus nebrīdinot.
Arī sarunās ar “Ziņām” vairāki mācībspēki apliecināja, ka par prēmiju apmēru un piešķiršanas kārtību viņi netiek informēti. Darbiniekiem neizprotama ir vadības izstrādātā prēmēšanas kārtība, kurā tehniskie un saimnieciskie darbinieki saņemot prēmijas līdz pat 400 latiem, savukārt skolotāju prēmijas parasti nepārsniedz divus simtus.
5. Jau vairākus gadus pedagogiem ir uzspiestas audzēkņu skolasnaudas iekasēšanas funkcijas. Iemaksājot naudu skolas kancelejā, nekad netika izsniegtas stingrās uzskaites kvītis, bija jāparakstās kladē.
Vairāki pedagogi “Ziņām” apliecināja, ka skolēnu vecāku nesamaksātā mācību maksa mēneša beigās tikusi atrēķināta no skolotāja algas.
6. Neskaidrības un noslēpumainība pastāv skolas atbalsta fonda lietā. Savulaik tas tika dibināts, lai būtu iespēja atbalstīt audzēkņus un pedagogus, iegādāties mūzikas instrumentus, bet jau ilgāku laiku par to netiek sniegta nekāda finanšu atskaite.
7. Nesakārtotie saimnieciskie jautājumi. Skolā vienmēr notikuši tā saucamie pašdarbības remonti, kurus parasti veic skolas saimnieks ar palīgiem. Izlietoto materiālu un darba kvalitāte ir stipri apšaubāma. Skolas tualetes gadu desmitiem palikušas nemainīgi nožēlojamā stāvoklī – tajās nav tualetes papīra, dvieļu un ziepju. Klašu telpas ir kritiskā stāvoklī un apdraud skolēnu un pedagogu drošību – drūp griesti, gadījies, ka izkrīt loga rāmis, skapju durvis. Vairāki pedagogi spiesti remontēt telpas par saviem līdzekļiem. Skolā nav telpas, kas būtu atvēlēta skolotāju istabai.
8. Morāli ētiskie jautājumi, kas saistīti ar J.Keiču un viņa ģimeni. Skolas mikroklimatu ietekmē direktora kundzes Irēnas Keičas augstprātīgā attieksme pret kolēģiem. Paralēli pedagoģiskajam darbam viņa ieņem zāles pārzines štata vietu, kas tika izveidota nesen. Pēc skolas mākslinieces noformētājas atlaišanas arī šos pienākumus pilda direktora sieva.
Pedagogu sapulcē
Pirmdien Jelgavas Mūzikas vidusskolas lielajā zālē ar skolotājiem un darbiniekiem tikās Valsts kultūrizglītības centra direktors Jānis Porietis, pilsētas Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza un vairākas citas personas, kuras iekļautas komisijā, kas izveidota sakarā ar sūdzību par direktora J.Keiča vadības stilu un citām nebūšanām skolā.
Komisijas loceklis Valsts kultūrizglītības centra Attīstības daļas vadītājs Valdis Kavics ziņoja, ka pirms nedēļas veikta skolas pedagogu un darbinieku anketēšana. Vairāki pedagogi iebilda, ka tā nav bijusi pietiekami izziņota un, kaut arī anketēšanā aptverti sešdesmit respondentu, tās tomēr nav visas ieinteresētās personas. Kad visai saspīlētajā gaisotnē komisijas priekšsēdētājs J.Porietis jautāja, vai tādā gadījumā nāksies anulēt anketēšanas rezultātus, sapulce nomierinājās. Tomēr dalībnieki vēlējās noskaidrot, kāpēc anketēšana nebija pietiekami izziņota. Izrādījās, ka daļa vainas jāuzņemas arī skolas administrācijai.
Anketas, kuru mērķis bija izzināt skolas darba ritmu un psiholoģisko klimatu, kā arī direktora autoritāti skolotāju vērtējumā, liecināja, ka skolas pedagogu un darbinieku kolektīvs ir sašķēlies. Nobriedusi ļoti nopietna, grūta saruna starp administrāciju un pedagogiem, kas diemžēl vēl nav notikusi. Vai Valsts kontroles šovasar konstatētā skolēnu vecāku iemaksu piesavināšanās 3908 latu apmērā bija nejaušs nu jau atlaistās lietvedes pārkāpums? Varbūt tomēr darbojās “melnās kases” shēma, par ko direktors zināja? Pedagogi atklātu, cieņas pilnu atbildi no J.Keiča līdz šim nav saņēmuši.
Klusē arī izmeklēšanas iestādes, jo nodarījums tika kvalificēts nevis kā zādzība, bet gan kā dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana. Pieredzējuši juristi teic, ka dažkārt tā notiekot – mīļā miera labad krimināllietu neierosina, ja no kases paņemtā nauda pēc iztrūkuma fakta konstatēšanas tiek atdota atpakaļ. Gan jāpiebilst, ka daļa tika kompensēta “graudā”.
Pedagogu sapulces gaitā jau kā lavīna turpināja gāzties sūdzības par piedzīvotajām nebūšanām un pazemojumiem. Dedzīgus klātesošo aplausus saņēma bijušais strādnieks elektriķis Māris, kam nesen no skolas bijis jāaiziet pēc tur nostrādātiem četriem gadiem. Viņš runāja par fiktīvām prēmijām. Kā darbinieks, kam bija minimālā alga, viņš vairākkārt esot saņēmis ap 300 latu prēmijas, bet ar grāmatvedes piebildi, ka bankomātā izņemtā nauda jāatdod atpakaļ. Gadījies, ka saimniecības veikalos pie kases aparātiem esot vākti čeki, lai arī tādā veidā administrācija varētu likumīgi norakstīt naudu, kas bija iztērēta. Aplausi zālē ir viens. Sacīto argumentēti pierādīt – pavisam kas cits. Tomēr fakts, ka administrācija un tehniskie darbinieki esot saņēmuši krietni lielākas prēmijas nekā pedagogi, vedina uz pārdomām, ka kaut kas nav kārtībā.
Vairāki mācībspēki negatīvi vērtēja skolas prestižu, kas saistās ar audzēkņu dalību konkursos. No vienas puses, var sacīt, ka tas ir subjektīvs vērtējums. Taču, piemēram, arī tāda autoritāte kā bijušais skolas pedagogs, tagad Emīla Dārziņa Mūzikas vidusskolas direktors Juris Kaufelds tiešām uzskata, ka pēdējos gados Jelgavas Mūzikas vidusskola retāk tiek pārstāvēta konkursos un tās prestižs ir krities.
Mūziķi ir emocionāli. Sapulcē tiešā nozīmē lija asaras. J.Keičs skolas direktors bijis 24 gadus. Šai laikā noticis arī daudz kas labs, un tagad, krīzes situācijā, šķiet, mazāk ir revolucionāras degsmes nekā tīri cilvēcīgu skumju, ka tik nejēdzīgi viss iznācis. Pats direktors līdz pārbaudes komisijas darba beigām (komisijas sagatavotos dokumentus kultūras ministram paredzēts iesniegt 15. decembrī) plašākus komentārus presei sniegt atsakās. Viņš “Ziņām” sacīja, ka ir izbrīnīts par nemieriem skolā, kas pērn tika akreditēta uz maksimālo termiņu. Cik patiess un pamatots ir šis izbrīns, cerams, rādīs laiks. Pārbaudes komisijas priekšsēdētājs J.Porietis solīja savu ziņojumu ministram nodot arī presei. Ir lietas, kuru pārbaude ir citu valsts institūciju kompetencē. Piemēram, par mīklaino Jelgavas Mūzikas koledžas atbalsta fondu, par kuru pietiekami daudz informācijas bija tikai četriem no 60 anketās aptaujātajiem, pēc J.Porieša teiktā, varētu painteresēties Valsts ieņēmumu dienests. Taču, no otras puses, diez vai būtu iespējams, ka “laimes lācis” autoritatīvas komisijas, kompetenta uzraudzības dienesta vai pat tiesas veidolā atnāks uz mūzikas skolu un visu saliks pa vietām. Šķelšanās jau nav tikai starp direktoru un pedagogiem. Tā ir arī kolektīvā. Vienīgi pēc pirmdien notikušās sapulces var vairāk cerēt, ka savstarpējās uzticības apgarotās sarunās tiešām dzīve skolā uzlabosies. Vairāki pedagogi atzina, ka pēc ilgiem laikiem šī bija pirmā Jelgavas Mūzikas vidusskolas skolotāju kopsapulce.
“Ziņas” turpinās sekot līdzi situācijas risinājumam Jelgavas Mūzikas vidusskolā.
