Saimnieciskās lejupslīdes laikā 2008. gadā mēs, Valsts probācijas dienesta darbinieki, samierinājāmies, ka dienesta budžets tika samazināts apmēram uz pusi, kā rezultātā likvidēta apmēram trešdaļa štata vietu. Pārejot uz četru dienu (32 stundu) darba nedēļu, būtiski tika samazinātas arī algas. Pašlaik vecākais referents pēc nodokļu nomaksas mēnesī saņem apmēram 230 – 280 latu. Probācijas dienestā ir pašas mazākās algas starp visām tiesībsargājošajām institūcijām. Kaut arī klienti, ar kuriem ikdienā strādājam, bieži vien ir HIV, A, B, C hepatīta, tuberkulozes un citu infekcijas slimību baciļu nēsātāji, kopš 2009. gada mums vairs nav apdrošināta veselība. Pēc Tieslietu ministrijas iniciatīvas atcelta likuma norma, kas noteica šo sociālo garantiju. Par bīstamību, kas dienesta darbiniekiem rodas, apmeklējot pirms termiņa no cietuma atbrīvotos klientus dzīvesvietās (nereti viņi tur atrodas alkohola un apreibinošo vielu ietekmē), piešķirta piemaksa viena procenta apmērā no algas, kas iznāk divi trīs lati «uz rokas». Esam piecietuši arī citas samazinātā finansējuma radītās neērtības. Jāpiebilst, ka, kompensējot augušo slodzi un samazināto atalgojumu, likumdevējs noteica dažu dienesta funkciju «iesaldēšanu» līdz 2012.gada 31. decembrim.2011. gada beigās Tieslietu ministrija neoficiāli pauda vēlmi, ka probācijas dienesta darbiniekiem vajadzētu atsākt 40 stundu darba nedēļu, saglabājot pašreizējo atalgojumu. Tas mūsos izraisīja patiesu sašutumu. Sākām cīnīties par savām tiesībām. Šā gada februārī vairāk nekā puse no mūsu dienesta darbiniekiem dibināja arodbiedrību. Kopsapulcē izvirzījām divas galvenās prasības. Pirmkārt, no 2013. gada palielināt dienesta budžetu tādā apmērā, lai varētu atjaunot darba algu 2008. gada līmenī, kā arī nodrošināt piemaksu par darba bīstamību vismaz desmit procentu apmērā. Otrkārt, veikt izmaiņas likumā, lai tiktu atjaunotas Valsts probācijas dienesta darbinieku tiesības saņemt valsts nodrošinātu veselības apdrošināšanu.Pagājušajā nedēļā arodbiedrības pārstāvjus pieņēma tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš. Viņš teica, ka saprot mūsu dienesta darbības nozīmi, solīja atbalstu dienesta budžeta palielināšanai, kā arī piekrita tam, ka mūsu darbiniekiem būtu nepieciešama veselības apdrošināšana. Tika norunāts, ka saņemsim no ministra arī rakstisku atbildi. Astoņos gados, kopš izveidots Valsts probācijas dienests, esam paveikuši daudz. Pašlaik dienests izpilda 70 procentu no visiem tiesas spriedumiem un nolēmumiem. Latvijas probācijas darbinieki ir konsultējuši ārzemju kolēģus, kā veidot šo jauno, moderno brīvības atņemšanai alternatīvas sodu izpildes institūciju. Latvijā dienests izveidojies par stabilu, uzticamu un profesionālu sadarbības partneri tiesām, prokuratūrai, policijai, ieslodzījumu vietām, sociālajiem dienestiem, bāriņtiesām un citiem. Plānotās izmaiņas Krimināllikumā paredz būtisku dienesta slodzes palielinājumu, kam vēl jo vairāk nepieciešams arī atbilstošs finansējums.
