Manā pasē tautībai paredzētajā ailītē rakstīts «krieviete», jo šāda ir mana etniskā piederība jau vairākās paaudzēs. Tas man neliedz nedz brīvi runāt un rakstīt tādā valodā, kāda nepieciešama atkarībā no situācijas, nedz svinēt gan Masļenicu, gan Līgosvētkus. Vakar Saeimas deputāti noraidīja likumprojektu, kas noteiktu, ka Latvijas pilsonis, kuram vismaz pēdējos 15 gadus pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvija un kurš augstākajā pakāpē prot latviešu valodu, ir tiesīgs mainīt savu tautības ierakstu pret ierakstu «latvietis». Tādā veidā pilsonis varētu paust vēlmi publiski nostiprināt savu piederību latviešu tautai. Iesniegtais likumprojekts paredzēja arī, ka persona var mainīt esošo tautību uz «latvietis» arī gadījumos, «ja viņa tieši augšupejošie radinieki bijuši citu tautību pārstāvji, bet viņu nacionālā jeb etniskā identitāte ir veidojusies uz latviešu valodas, kultūras un nacionālās piederības bāzes». Vēl pirms tam ilgāku laiku varasvīri asi diskutēja par grozījumiem, kas paredzēja iespēju pēc pilsoņa vai nepilsoņa vēlēšanās pasē ierakstīt viņa tautību. Šī iespēja arī tika noraidīta.Daļai Latvijas iedzīvotāju, līdzīgi kā man, pasēs vēl ir saglabājies tautības ieraksts, jo līdz pērnā gada pavasarim katrs varēja izvēlēties, vai «publiski paust» savu piederību kādai konkrētai grupai. Bet arī tie, kas jaunās pases saņēmuši vēlāk, turpina dzīvot šajā valstī, skolot bērnus un vienoties kopīgu mērķu sasniegšanā. Nav arī dzirdēts, ka kāds Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē būtu solījis publiski izdarīt pašnāvību, jo pasē vairs nevar ierakstīt «latvietis».Taču nemitīga «jutīgā etniskā jautājuma» cilāšana liek domāt, ka dažiem sabiedrības kalpiem nav svarīgi veidot vienotu Latvijas tautu, kas sastāv no dažādiem cilvēkiem ar dažādu izcelsmi. Daudz nozīmīgāk daļai ir šķelt līdzcilvēkus, savus mērķus sasniedzot, tam izmantojot katras nācijas «vājības».
