Jelgavas Domes Sabiedrības integrācijas komisijas darbību nosaka nolikums, kas veidots tā, lai tās darbībā piedalītos visas Jelgavas dažādu tautību kultūras biedrības un valsts iestāžu pārstāvji.
Jelgavas Domes Sabiedrības integrācijas komisijas darbību nosaka nolikums, kas veidots tā, lai tās darbībā piedalītos visas Jelgavas dažādu tautību kultūras biedrības un valsts iestāžu pārstāvji – izglītības, sociālo lietu, naturalizācijas pārvaldes, kā arī izglītības, kultūras un sporta komitejas. Pašlaik komisijā darbojas sešu nacionālo kultūras biedrību pārstāvji: Lietuviešu kultūras biedrība, Krievu biedrības Latvijā Jelgavas nodaļa, Jelgavas Latviešu biedrība, Latvijas Poļu savienības Jelgavas nodaļa, Jelgavas Čigānu kultūras biedrība un Jelgavas Ebreju kopiena. Kā integrācijas procesus izprot un ko no tiem vēlas sagaidīt jelgavnieki, par to «Ziņas» runāja ar kultūras biedrību pārstāvjiem.
Par integrācijas procesiem pilsētā Jelgavas Domes priekšsēdētājs, Integrācijas komisijas priekšsēdētājs Andris Rāviņš stāsta: «Par integrāciju pieņemts runāt tikai kultūras kontekstā, bet komisijā strādā cilvēki, kas pārstāv arī sociālo sfēru. Līdz ar to var teikt, ka ir aptverti visi jautājumi, kas saistīti ar integrācijas procesu un pamatnostādnēm. Manuprāt, daudz svarīgāka ir sociālā integrācija, jo veidojas zināms konflikts starp mazāk un vairāk nodrošinātiem cilvēkiem. Nepieciešams, lai katrs justos vajadzīgs sabiedrībai un atbildīgs par sabiedrību kopumā.»
Tuvojoties Latvijas valsts svētkiem, atklās nacionālo kultūras biedrību veidotu tautastērpu izstādi. Nākamnedēļ – 23. novembrī – ir paredzēta konference ar pamatmērķi akcentēt integrācijas procesu pilsētā.
«Ziņas» uz sarunu aicināja nacionālo kultūras biedrību pārstāvjus, kas vēlējās pastāstīt par savas biedrības darbu. Izvirzīto jautājumu loks bija saistīts ne tikai ar Sabiedrības integrācijas komisijas darbu, bet arī ar pašvaldības līdzdalību biedrību darbā.
Līdz ar biedrībām, kas piekrita sarunai, pilsētā aktīvi darbojas arī Jelgavas Ebreju kopiena ar aptuveni sešdesmit dalībniekiem. Pārsvarā kopienas uzmanības lokā ir jautājumi, kas saistīti ar valodas apguvi un kultūras tradīciju studijām.
