Otrdien Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektors Jānis Naglis paziņoja par vēlēšanos mainīt darbu vēl līdz privatizācijas procesa beigām, kā iemeslu minot to, ka nav izjusts gandarījums par privatizācijas procesu pēdējo divu gadu laikā.
Otrdien Privatizācijas aģentūras (PA) ģenerāldirektors Jānis Naglis paziņoja par vēlēšanos mainīt darbu vēl līdz privatizācijas procesa beigām, kā iemeslu minot to, ka nav izjusts gandarījums par privatizācijas procesu pēdējo divu gadu laikā. Zīmīgi, ka šis
paziņojums tika izteikts tajā pašā dienā, kad ekonomikas ministrs Vladimirs Makārovs informēja valdību par zemajiem privatizācijas ieņēmumiem valsts budžetā šā gada pirmajos desmit mēnešos.
Kā liecina ekonomikas ministra valdībai sniegtā informācija, līdz šā gada 1. novembrim Valsts īpašumu privatizācijas fondā iekasēti tikai 4,7 miljoni latu, kaut gan, izstrādājot šā gada valsts budžeta projektus, ieņēmumi no privatizācijas aptuveni optimistiski tika plānoti 44,8 miljonu latu apjomā.
Tomēr būtu naivi uzskatīt, ka šis V.Makārova ziņojums valdībai ir vai vienīgais īstais iemesls, kādēļ PA ģenerāldirektors vēlas mainīt darbu. Pārmetumi tikpat lielā mērā jāizsaka arī Viļa Krištopana valdības finansu ministram Ivaram Godmanim, kurš nepietiekami reāli novērtēja situāciju un atkal izstrādāja optimistiskās prognozes šā gada valsts budžetā. Nevienam, manuprāt, nav noslēpums, ka tieši lielo uzņēmumu privatizācijā viskrasāk saduras partiju iedzīvošanās intereses, kas spēj izjaukt jebkuru koalīciju un sarīdīt vēl nesen «tik uzticamos» partnerus. I.Godmanim, kuram bija nojauta par partiju interesēm lielo uzņēmumu privatizācijā, vajadzēja paredzēt, ka šāda «procesa bremzēšana» agri vai vēlu tiks uzsākta. Kā uzskata J.Naglis, tieši politiķu nesaskaņu dēļ pēdējo divu gadu laikā PA neesot izdevies pieņemt nevienu izšķirīgu lēmumu, kas novedis pie plānoto privatizācijas ieņēmumu neizpildes šā gada valsts budžetā.
Premjers Andris Šķēle, kas par J.Nagļa vēlmi mainīt darbu uzzinājis tikai no preses, sacīja, ka cilvēciski var saprast PA ģenerāldirektora vēlēšanos mainīt darbu apstākļos, kad privatizāciju bremzē politiķu intrigas. Šķiet, būtu grūti nepievienoties šim viedoklim. Kopš privatizācijas procesa uzsākšanas ap J.Nagļa ieņemamo amatu nav norimušas spēcīgas politiskās kaislības, kas savu apogeju sasniedza ekonomikas ministra Laimoņa Strujēviča laikā. L.Strujēvičs vēlējās vienkārši «nomest» Ventspilij neērto J.Nagli, kas nekavējās paziņot, ka Latvijas politiku nosaka divi cilvēki – Aivars Lembergs un Valērijs Kargins. Ja atceramies, tad tieši J.Naglis bija vienīgā kandidatūra no «Latvijas ceļa», kuru Tautas partija vienu brīdi pat bija gatava atbalstīt premjerministra amatā pēc Krištopana valdības krišanas. Tāpat nevajag aizmirst, ka jau ilgu laiku visās aptaujās PA ģenerāldirektors figurē piecu Latvijas ietekmīgāko cilvēku vidū.
Šķiet, šādās domās par J.Nagli nav pašreizējais ekonomikas ministrs V.Makārovs. Viņš J.Nagļa iespējamo aiziešanu no amata komentēja īsi, sacīdams, ka nav neaizvietojamu cilvēku. Varbūt arī tā, taču atrast jaunu kandidatūru un viedokļus saskaņot starp valdošajām partijām nebūs viegli un ātri izdarāms. Tāpat ilgu laiku prasīs «lietu pārņemšana», jo pat labam un apdāvinātam ekonomistam lielo uzņēmumu apgūt privatizācijas fineses prasīs daudz laika. Šā laika vairs nav. «Latvijas kuģniecībai» pēc pusotra gada var sākties nopietnas problēmas ar konkurētspēju un tātad arī – ekonomiskas grūtības, jo liela daļa tankkuģu jau būs nokalpojuši savu normatīvo laiku, un noslogot tos ar kravu pārvadājumiem kļūs aizvien grūtāk. Šo sešu tankkuģu nebūvēšanas gadījumā noteikti kritīsies vienas «LK» akcijas cena, tāpēc valsts budžets saņems mazāk naudas. Kā atceramies, tankkuģu būves projekta lielākie kavētāji bija «Tēvzemei un Brīvībai»/LNNK apvienības pārstāvji Eižens Cepurnieks un Halfors Krasts, kuri atsauca savu iepriekš izteikto pozitīvo balsojumu par jaunu tankkuģu būvi. Acīmredzot «TB»/LNNK vēlēšanās bija tieši tāda – samazināt vienas «LK» akcijas cenu. Izskatās, ka viņiem tas ir izdevies.
Zināms progress ir panākts attiecībā uz telekomunikāciju monopolista «Lattelekom» privatizāciju, kuru ir iecerēts uzsākt nākamā gada pavasarī. Arī tas var izrādīties sarežģīti, jo padomus steidz sniegt Saeimas «Lattelekom» parlamentārā izmeklēšanas komisija. Skaidrs, ka «Latvijas mobilais telefons» un «Lattelekom» kopīgā holdinga izveide radītu jaunu monstru, kas nebūtu izdevīgs tālruņu abonentiem, tāpēc kopīgiem spēkiem vajadzētu atturēties no šāda privatizācijas varianta.
Latvijas parakstītajā memorandā ar Starptautisko valūtas fondu noteikts, ka «Latvenergo» privatizācijas modelim jābūt skaidram līdz šā gada beigām. Pašlaik «Latvenergo» pilnvarniekiem vēl nav skaidrības jautājumā, kā uzņēmums būtu jāpārveido un kādā veidā jāprivatizē.
Tā kā J.Naglis savā amatā iecerējis nostrādāt līdz pilnvaru termiņa beigām – nākamā gada martam –, tad var izrādīties, ka vienīgais vēl neprivatizētais lielais uzņēmums varētu palikt tieši «Latvenergo», kas ir atzīts par lielāko Baltijas uzņēmumu, un tā stratēģiskā nozīme krietni pārspēj visu iepriekš minēto lomu.
J.Naglis dosies strādāt uz kādu PA līdz šim privatizētu uzņēmumu. Skaidrs, ka tādam «speciālistam» nebūtu grūti šo darbu sameklēt, taču J.Naglis sola, ka tas noteikti nebūs uzņēmums, kura privatizācija tajā brīdī nebūs pilnībā pabeigta.
