Atsakās no testa latviešu valodas un literatūras centralizētajā eksāmenā
«Nebija tik grūti, kā sākumā šķita,» par jau nokārtotajiem matemātikas un latviešu valodas centralizētajiem eksāmeniem teic pirms pārbaudījuma vēsturē sastaptie Jelgavas 4. vidusskolas divpadsmitie. Viņi priecājas, ka latviešu valodas un literatūras eksāmenā šogad vairs nebija testa, ko paredz Valsts izglītības satura centra pakāpeniski īstenotās pārmaiņas, atstājot pārbaudījumā vien teksta un domraksta daļas. Tas nolemts, lai nāktu pretim mazākumtautību skolēniem, kam tests sagādāja lielas grūtības, min skolotāja Elita Indriksone.
Latviešu valodas un literatūras centralizētā eksāmena testa, kurā bija jāizvēlas atbilde uz vairāk nekā 20 jautājumiem, vietā šogad 12. klašu audzēkņi veica divus uzdevumus. Pirmajā, ievērojot pareizrakstības principus un kontekstu, bija jāievieto vārdi pareizajā formā, bet otrajā – trūkstošās pieturzīmes.
«Arī man šķiet, ka latviešu valodas un literatūras eksāmena pirmā daļa šogad bija vieglāka, lai gan tāpat galvā bija jāveic daudz operāciju, lai atbildētu pareizi. Tomēr jauniešu lielākā nelaime ir neuzmanība un paviršība, tāpēc grūti spriest, kā tas iespaidos kopējo rezultātu,» izmaiņas vērtē pilsētas latviešu valodas un literatūras metodiskās apvienības vadītāja Elita Indriksone. Viņa min, ka atteikšanās no testa daļas galvenokārt notiek, piekāpjoties mazākumtautību skolēniem. Viņi kārto to pašu latviešu valodas un literatūras obligāto centralizēto eksāmenu, bet valodas apguvē vairāk orientējas uz tās praktisko lietojumu, tāpēc tests šiem audzēkņiem līdz šim bijis liels klupšanas akmens. Turklāt aptuveni pusotra minūte atbildes izvēlei ir pārāk īss laiks, lai nekļūdītos un neievilktu ķeksīti «uz labu laimi».
Vērtējot teksta un domraksta daļu eksāmenā, E.Indriksone atzīst, ka tajā liela loma bija jauniešu grāmatu lasīšanas paradumiem un spējai orientēties kultūras notikumos. Ņemot vērā, ka daudzi lasa pavirši un mehāniski, nespējot uztvert tekstu, šī eksāmena daļa nebija no vieglajām. Līdzīgi kā domraksts, kurā divpadsmitie varēja izteikties par tēmām «Valoda – durvis uz kultūru un cilvēkiem», «Mani literārie līdzinieki» un «Mans ceļš kultūras pasaulē». «It kā viegli, taču šajos darbos bija jāparādās spēcīgai faktu un argumentu atlasei. Tāpēc labāk veicās jauniešiem, kurus interesē literatūra un kultūra un kuri daudz lasa. Par kultūru gan literatūras stundās runājam pastarpināti, tāpēc eksāmenā kultūras fakti bieži ir pievilkti aiz matiem,» spriež E.Indriksone.
Lielāka motivācija sasniegt labākus rezultātus parasti ir izvēles eksāmenu kārtotājiem.
Viens no populārākajiem ir valsts pārbaudījums Latvijas un pasaules vēsturē, ko šodien pilsētā kārto 229 no 617, bet Jelgavas novadā 75 no 159 12. klašu audzēkņiem. «Izvēlējos šo eksāmenu, jo vēsture dzīvē būs nepieciešama, tā vairo inteliģenci, un šis ir vienīgais veids, kā piespiest sevi mācīties. Turklāt šīs zināšanas būs vajadzīgas manām turpmākajām studijām, kas saistītas ar kultūru,» stāsta Jelgavas 4. vidusskolas 12. klases audzēkne Lauma Niedrīte. Kopā ar viņu eksāmenu vēsturē kārto vēl pieci skolasbiedri. Gan ne tamdēļ, ka rezultāts būs svarīgs turpmākajām studijām, bet tāpēc, ka šis priekšmets interesē un šķiet vieglāks par citiem pārbaudījumiem. To atklāj arī kopējā statistika. Piemēram, eksāmenu fizikā izvēlējušies 48 pilsētas un divi Jelgavas novada, ķīmijā – 22 pilsētas un viens novada, bet bioloģijā – 46 pilsētas un septiņi Jelgavas novada skolēni. «Bioloģijas eksāmena licēju skaits ne aug, ne īpaši krīt. To iespaido arī kopējais skolēnu skaits. Parasti bioloģiju izvēlas tie, kam šis eksāmens nepieciešams turpmākajām studijām. Vienmēr ir mīkla, kāds tas būs šogad. Taču pēdējo gadu pieredze liecina, ka uzdevumi vairāk vērsti uz praktisko dzīvi, nevis definīciju atreferējumu,» par pārbaudījumu 29. maijā teic pilsētas bioloģijas metodiskās apvienības vadītāja Baiba Balode-Lukjanska. ◆
