Daudz spriests par to, kas mainīsies nākamajā tūkstošgadē, nu jau gandrīz pilnīgi droši var apgalvot, ka tā būs nauda.
«Kaut tu gudrs kā zīlniece, bet, ja tev nav naudas, tad esi tikai īsts muļķis.»
(Vjetnamiešu sakāmvārds)
Daudz spriests par to, kas mainīsies nākamajā tūkstošgadē, nu jau gandrīz pilnīgi droši var apgalvot, ka tā būs nauda. Vismaz Eiropas Savienības dalībvalstīs noteikti.
Arī Latvija mērķtiecīgi vēlas iekļūt Eiropas Savienībā, tātad informācija par to, kāda izveidosies ekonomiskā situācija pēc tam, ir svarīga. Vēl jo vairāk tāpēc, ka latviešiem pašlaik ir tik svarīgi apzināties lata stabilitāti, jo politiskā situācija par tādu īsti nav atzīstama. Kas notiks tad, kad atkal būs jāpierod pie citas naudas? Un jāpierod jau būs tā vai tā, jo arī latvieši ceļo un bieži vien dodas uz Eiropas valstīm. Attieksme pret eiro mēdz būt gan pozitīva, gan negatīva. Turklāt arī daži īsti Eiropas Savienības atbalstītāji nav nemaz tik pārliecināti par eiro ieviešanas pozitīvo rezultātu. Citi savukārt apgalvo, ka vienotas valūtas izveide jūtami uzlabos ekonomisko situāciju un atvieglos dzīvi Eiropas Savienības dalībvalstu iedzīvotājiem.
Māstrihtas līgums paredzēja Eiropas Monetārās savienības (EMS) izveidi un vienotas valūtas (eiro) ieviešanu. Šā procesa vajadzību noteica šādi argumenti:
n vienota valūta ir izdevīga tirdzniecībai vienotā ekonomiskā telpā, jo atvieglo tirdznieciskos darījumus, atbrīvojot uzņēmējus no riska, kas saistīts ar valūtas kursu svārstībām un zaudējumiem valūtas maiņas darījumos.
n vienota valūta sekmēs ES ekonomisko attīstību, jo atbilstoši EMS izveides kritērijiem visās dalībvalstīs būs zema, kontrolēta inflācija, sabalansēts budžets un investīcijas veicinošas zemas kredītu procentu likmes.
n vienota valūta būs izdevīga ES patērētājiem, jo sekmēs cenu līmeņa līdzsvarošanu vai pat pazemināšanu.
n vienota valūta būs izdevīga arī tūristiem, jo, ceļojot pa EMS dalībvalstīm, nevajadzēs mainīt naudu un maksāt ar to saistītos procentus.
Iespējams, ka vienotā valūta veicinās lielāku konkurenci kopējā tirgū, kas būs izdevīgāk patērētājiem un kas padarīs Eiropu konkurētspējīgāku globālajā tirgū.
Piekļūšana jauniem tirgiem veicinās lielāku sadarbību Eiropas tirgus līmenī, tādēļ būs daudz kopuzņēmumu, restrukturizācijas un apvienošanās.
Ar 1999. gada 1. janvāri stājušies spēkā apstiprinātie EMS dalībvalstu nacionālo valūtas maiņas kursi pret eiro un Eiropas Centrālā banka sākusi vienotās monetārās politikas īstenošanu eiro zonā. Šobrīd eiro jau tiek izmantots banku rēķinos un norēķinos ar kredītkartēm, bet ar 2002. gada 1. janvāri apgrozībā tiks laistas arī eiro banknotes un monētas. Bet 2002. gada 1. jūlijā no apgrozības tiks izņemtas EMS dalībvalstu nacionālās valūtas.
EMS šobrīd ir 11 no 15 Eiropas Savienības dalībvalstīm, jo Grieķija un Zviedrija neatbilda EMS noteiktajiem kritērijiem (prasībām attiecībā pret inflāciju, valsts budžeta deficītu, ārējo parādu, kredītu procenta likmēm un valūtas stabilitāti), bet Lielbritānija un Dānija pagaidām ir nolēmušas nogaidīt.
Ne visi un visos aspektos uzskata eiro ieviešanu par pozitīvu. Politiskā ziņā Eiropas tautas (un ne tikai tās) stingri pieķērušās domai, ka, emitējot savas naudaszīmes, tās apliecina ne vien suverenitāti, bet arī pierāda savu ekonomisko neatkarību. Spēcīgas nacionāli neatkarīgas (cik tāda iespējama) tautsaimniecības sistēmas apliecinājums ir tās valūtas spēks. Vienpadsmit eiro dalībvalstis, pieņemot lēmumu iesaistīties šajā projektā, vienlaikus arī atteikušās no tādiem nacionāli ekonomiskās neatkarības atribūtiem kā iespēja noteikt nacionālās valūtas vērtību, procentu likmes.
Procentu likmes kopš šā brīža ir jaunās Eiropas Centrālās bankas kompetencē, un tās ietekme ekonomikā un politikā strauji palielinās.
Pastāv arī uzskats, ka eiro tika izgudrots, kad politiskā un ekonomiskā gaisotne bija daudz citādāka nekā pašreizējā situācija Eiropā un pasaulē kopumā.
Situācija noteikti ir mainījusies, bet, vai par ļaunu eiro ieviešanai, grūti teikt.
Ne visām Eiropas Savienības valstīm šajos gados ekonomiskā darbība bijusi veiksmīga, tāpēc tās uz vienotas valūtas ieviešanu varētu raudzīties kā uz iespējamo glābēju. Tas, ka valstīs ir dažāda valūta un preču cenas, lielā mērā kavē mazos un vidējos uzņēmumus būt aktīviem Eiropas Savienības tirgus mērogā. Līdz ar eiro ieviešanu būs tikai viena cenu lapa. Eiropas Savienības ekonomisti apgalvo, ka cenas būs vienādas gan Atēnās, gan Somijā. Līdz ar to izzudīs ar valūtas maiņu saistītais risks, no kura īpaši baidās mazie uzņēmumi.
Protams, pagaidām pilnībā paredzēt, kurš pēc vienotas valūtas ieviešanas būs ieguvējs, kurš zaudētājs, ir gandrīz neiespējami.
