Svētdienas, 5. jūlija, naktī, pareizāk, jau vakarrīt Mežaparkā izskanēja XXII Vispārējie latviešu dziesmu un XII Deju svētki.
Svētdienas, 5. jūlija, naktī, pareizāk, jau vakarrīt Mežaparkā izskanēja XXII Vispārējie latviešu dziesmu un XII Deju svētki.
Izskanēja grandiozi. Šogad tajos bija tik daudz apmeklētāju – gan dalībnieki, gan skatītāji – kā vēl nekad. Profesionāli organizēti. Nedaudzos garlaicības brīžus aizdzina dzīvīgas un dinamiskas dziesmas vai orķestru spēle. Svētki izskanēja vārdos neaprakstāmās notīs.
Šajos Dziesmu svētkos tika atjaunota pirms 60 gadiem prezidenta Kārļa Ulmaņa iedibinātā tradīcija apbalvot lauku kolektīvu. Guntis Ulmanis savu īpašo prezidenta balvu pasniedza Bauskas rajona Mežotnes pagasta jauktajam korim (diriģente Mārīte Jonkus).
Tradicionālo koru konkursa galveno jeb Lielo balvu no virsdiriģenta Sigvarda Kļavas rokām saņēma Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas jauniešu koris «Kamēr…» (diriģents Māris Sirmais).
Latviešu Dziesmu svētku fonda balvu par lielāko ieguldījumu dalībnieku sagatavošanā E.Melngaiļa Tautas mākslas centra vadītājs Jānis Kurpnieks pasniedza Rīgas rajona Ķekavas pagastam (kultūras nama direktore – Vizma Ozoliņa).
Pašā svētku noslēguma koncertā piedalījās 308 kori, 39 deju ansambļi, 57 pūtēju orķestri, septiņi koklētāju ansambļi (viņiem – pirmoreiz atsevišķa programmas daļa) un tautas mūzikas orķestris. Noslēguma koncerta scenārija autore un režisore – Kultūras ministrijas Reģionālās attīstības departamenta direktore, jelgavniece Anna Jansone.
Dziesmu svētki šoreiz pulcēja nepieredzēti daudz dalībnieku un līdzjutēju. Jau informēts, ka vairāk nekā puse dalībnieku bija jaunieši optimistisks un sajūsminošs fakts, domājot par gadu tūkstošu miju un nākotnes svētkiem.
Latvijas Republikas kultūras ministre Ramona Umblija, svētkus beidzot, paziņoja svētku rīcības komitejas lē-mumu: nākamie būs ārkārtas Dziesmu un deju svētki un notiks pēc trim gadiem 2001. gadā , iezīmējot jaunu laikmetu.
Šie Dziesmu un deju svētki simbolizē gadsimtu un laikmetu maiņu. Tajos ir gan daudz jaunievedumu, gan atjaunotu tradīciju. To visu var jaust kā konkursu un programmu veidojumā, tā pasākumu saturā. Atsevišķi jāmin divi netradicionāli koncerti, ko veidojuši jaunie talanti deju lieluzvedums «Solis laikā» un jauniešu koru koncerts «Mūzika cauri gadsimtiem». Abi aizraujoši. Tikpat netradicionāls bija simfoniskās mūzikas koncerts. Daudz neparastu nianšu bija Dziesmu svētku vokāli simfoniskās mūzikas kon-certā Mežaparkā uzstājās gan kori, gan talantīgākie operas un populārās mūzikas solisti, tajā izpildīja kā klasiskas, tā modernas kompozīcijas, muzicēja Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris un Nacionālās operas orķestris abi kopā. Šā koncerta solisti bija dziedātāji Ilze Kozlovska, Ieva Ezeriete, Jānis Sproģis, Egīls Siliņš, Ingus Pētersons, Niks Matvejevs, Ieva Akurātere un klarnetists Mārcis Kūlis.
Dziesmu svētkos kopumā piedalījās aptuveni 30 tūkstoši dalībnieku. Visi bija rūpīgi gatavojušies, un svētki bija gadiem ilgs darba rezultāts. Slodze bija liela. Par to liecina arī traģiskais nelaimes gadījums. 2. jūlijā deju lieluzveduma mēģinājumā «Daugavas» stadionā trim dejotājiem bija vajadzīga neatliekamā medicīniskā palīdzība. Vēlāk slimnīcā viens no viņiem mira sirds nepie-tiekamības dēļ.
Daļu Jelgavas pilsētas un rajona dalībnieku piemeklējusi vilšanās. Sarunās ar dalībniekiem noskaidrojās, ka rajona dziedātājus un dejotājus brauca uzmundrināt viņu vadība, ieskaitot visus pagastvečus, toties pilsētnieki no saviem domniekiem vai pašvaldības vadītājiem tādu morālu atbalstu nesagaidīja, izņemot kultūras centra direktoru un vēl pāris pašvaldības cilvēku, kas vai nu paši ir dalībnieki, vai dalībnieku draugi un radi. Vēl skumjāk tas ir tādēļ, ka no Jelgavas ir ļoti daudz laureātu un uzvarētāju. Vai tas būtu lieki? Bez līderu atbalsta rodas pamestības izjūta. Pleca sajūta no vadītāju puses tā nav norma, tā ir cilvēcība. Tas nav pienākums, bet ētika un morāle.
Tie paši deputāti, priekšsēdētāji un direktori ir vareni kultūras darba analizētāji un kritizētāji, bet nav pirmā reize, kad paši no tās norisēm vēlas turēties tālāk.
Nu atkal ir trīs gadi, lai izvērtētu šīs dažas nozīmīgās dienas un lai gatavotos jaunai tautas sapulcei jaunā gadsimtā.
