12. augusta naktī, ja vien nepievils laika apstākļi, Latvijā varēs vērot «zvaigžņu lietu».
12. augusta naktī, ja vien nepievils laika apstākļi, Latvijā varēs vērot “zvaigžņu lietu”.
No jūlija vidus līdz augusta vidum, kā informē Latvijas Universitātes Astronomijas institūta pētnieks Kalvis Salmiņš, Zeme atrodas Svifta – Tatla komētas astes ietekmē. Tā kā sadursmes ātrums ir ļoti liels, šajā procesā radušies putekļi, kas parasti ir smilšu grauda lielumā, sadeg, radot gaismas punktus vai svītras. Naktī uz nākamo piektdienu, 12. augustu, gaidāms šīs parādības maksimums.
“Zvaigžņu lietu” vislabāk būs iespējams vērot no pulksten diviem naktī līdz pat rītausmai. Astronomi gan nevar prognozēt, cik iespaidīga būs šī parādība, taču, ja nakts būs skaidra un debesis pietiekami tumšas, kā arī vērotājiem pietiks pacietības, kaut ko ieraudzīt noteikti varēšot. Paredzams, ka būs iespējams saskatīt līdz 100 meteoriem stundā.
Vislabāk vērot parādību ārpus lielpilsētām, lai debesīs neatspīdētu apdzīvoto vietu gaisma.
Iespaidīgākais “zvaigžņu lietus” novērots 1939. gadā Minsterē (Vācija), kad stundas laikā saskaitīts 160 meteoru. Ja paveicas, var redzēt arī īpaši spožus meteorus jeb bolīdus, kuriem sadegot gāzu aste spīd apmēram sekundi. Arī Latvijā pēdējā gadsimta laikā varēja vairākkārt novērot krāšņu “zvaigžņu lietu”.
“Zvaigžņu lietus” šajā laikā – augusta vidū – neesot nekas īpašs. Šī parādība minēta pat senās ķīniešu hronikās pirmajos gadsimtos pēc mūsu ēras. Noteiktā laikā arī Svifta – Tatla komēta pietuvojas Zemei. Nākamā reizi gan patlaban dzīvojošajiem vairs neizdosies sagaidīt – tā paredzama 2126. gadā.
Šīs dabas parādības nosaukums radies cilvēku maldīgā priekšstata dēļ, ka krīt zvaigznes, lai gan patiesībā debesīs sadeg putekļi.
