Sestā Saeima savu pilnvaru beigās pieņēma jauno Izglītības likumu.
Sestā Saeima savu pilnvaru beigās pieņēma jauno Izglītības likumu. Tajā tika apstiprinātas vairākas prioritātes, kas risināmas likumā paredzētajos termiņos. Visi, kas saistīti ar izglītības procesiem, atzinīgi novērtēja novitātes, no kurām, manuprāt, viena no svarīgākajām ir paredzētā skolotāju algu palielināšana. Lūk, cienījamu Jelgavas pedagogu vērtējumi presē: darba algu palielināšana – «vienīgā iespēja paaugstināt izglītības līmeni un samazināt skolotāju trūkumu», «sen gaidīts lēmums un.. vienīgā iespēja skolā noturēt speciālistus vai pat nekvalificētus darbiniekus (studentus), kas māca, piemēram, angļu valodu» («ZZ, 26.11.1998.). Interesi izraisīja 6.Saeimā pieņemtie Izglītības likuma grozījumi, kas paredzēja, ka pedagogiem ar zemāko profesionālo kvalifikāciju samaksa nedrīkst būt mazāka par divām minimālajām mēnešalgām. Par to lēma vēl aizvadītā gada oktobrī.
Bet jau 18. decembrī laikraksta «Diena» 1.lappusē lasāmi «iedvesmojoši» virsraksti: «Valdība atsakās no prioritātēm izglītībā» un «Solītā sociālo pabalstu palielinājuma nebūs.» Tos nevarēja nepamanīt! Kas noticis? Vainīgi esot «pirmsvēlēšanu utopiskie solījumi». Pedagogu algu palielināšanai budžetā papildus nepieciešami 80 miljonu latu, bērnu pabalstiem – 40 miljonu latu. Protams, tās nav nieka summas. Tātad – šie lēmumi bijuši finansiāli nerealizējami, tāpēc atceļami. Solīšanas un solījumu atcelšanas mehānisms pa datumiem, valdībām un partijām, domājams, tiek fiksēts, vērtēts un analizēts. Bet pelnītie pārmetumi tiek uzņemti, cildeni klusējot un no jauna kaut ko.. solot.
Šā gada budžeta projektā nav atrasts finansējums vairākām valdības deklarācijā uzsvērtajām izglītības prioritātēm. Lai rastu līdzekļus līdzdalībai Eiropas Savienības izglītības programmās un valsts valodas apguvei, izglītības un zinātnes ministrs Jānis Gaigals sola atņemt finansējumu citām izglītības programmām pa vienam procentam katrai. («Diena», 18.12.1998.). Valdība gatavojas atteikties no solījuma palielināt skolu un bērnudārzu pedagogiem minimālo atalgojumu. Mērķdotāciju finansējums samazināts arī speciālajām izglītības iestādēm (palīgskolām, internātskolām, sanatorijas tipa skolām). Tas izdarīts, neņemot vērā, ka jāatver jaunas speciālās skolas (vai tas neliecina par sociālajiem apstākļiem un bērnu veselības stāvokļa pasliktināšanos?), ka palielinās minimālās algas un ēdināšanas izdevumi.
Algu fonda pieaugums būs 0,44 procenti, taču inflāciju prognozē 4,5 procenti. Neapšaubāmi, samazināsies pedagogu reālie ienākumi. Varbūt jāsamazina skolotāju skaits?
Paredzētā piemaksa latviešu valodas skolotājiem skolās ar krievu mācību valodu vieš cerības, tā ir nepieciešama. Bet pārējiem skolotājiem? Minimālā alga tiek palielināta, un, ja šis palielināšanas normālais temps saglabāsies, tad nav vairs ilgi jāgaida, kad arī pedagogs varēs saņemt savu godīgi nopelnīto minimālo algu. Tikai tā nez vai atbildīs izvirzītajiem uzdevumiem un augstajām kvalifikācijas prasībām izglītībā.
