Jelgavnieks Uldis Šliters ar visu savu būtību jau šķiet jaunās tūkstošgades cilvēks. Tāpēc, ka Latvijas Universitātē studē ekonomiku? To dara daudzi.
Jelgavnieks Uldis Šliters ar visu savu būtību jau šķiet jaunās tūkstošgades cilvēks. Tāpēc, ka Latvijas Universitātē studē ekonomiku? To dara daudzi. Ir sabiedriskas organizācijas līderis? Viņš nebūt nav vienīgais. Savos divdesmit gados sevi pilnībā nodrošina? Daudzi strādā tāpat kā viņš. Taču vairums jauno cilvēku to visu kopā paveikt nezin vai spēj.
Kas ir AIESEC, kurā par prezidentu no divpadsmit kandidātiem ievēlēja tieši tevi?
– AIESEC ir starptautiska komerczinību un biznesa vadības studentu vadīta organizācija. Pēc Otrā pasaules kara to nodibināja Francijā ar vīziju «Miers uz pasaules un cilvēku vēlmju apmierinājums». Tagad organizācijas galvenā mītne atrodas Nīderlandē. Latvijā organizācija darbojas jau sesto gadu, to dibināja biznesa aprindās tagad pazīstamas personības. Latvijā ir piecas AIESEC komitejas – Rīgā, Jelgavā, Ventspilī, Valmierā un Daugavpilī.
Ar ko nodarbojas AIESEC?
– Tā ir studentu starptautiskā apmaiņa, pārsvarā tajā piedalās 3. un 4. kursu studenti un maģistranti. Organizācija veido un uztur biznesa sakarus, lai Latvijas studentiem dotu iespēju gūt starptautisku praktisku pieredzi komerczinībās un biznesā. Tā ir studentu un biznesa aprindu abpusēji izdevīga sadarbība, tā dod iespēju jauniešiem līdzdarboties valsts ekonomiskās un sociālās vides veidošanā un attīstībā. Organizācija Latvijā uzņemas pilnīgu atbildību par apmaiņas procesu, sākot no ārzemju studentu sagaidīšanas lidostā līdz pat viņu integrācijai sabiedrībā, lai pasargātu, piemēram, no kultūras vai ekonomiskā šoka, kas cilvēku var piemeklēt svešā valstī. Protams, ir arī daudzas citas aktivitātes.
Kā tu vērtē sevi šajā organizācijā? Ko tā tev ir devusi?
– Man bieži jautā – kāpēc atnāci un paliki? Viss, ko esmu iemācījies, ir iegūts AIESEC. Ar ko tad augstskolā vēl var nodarboties? Jā, ir studentu pašpārvalde, bet tur var aiziet vienīgi «patusēties». Saka, ka AIESEC ir sapulcinājusi karjeristus, bet karjera – tas taču ir būtiski! Man tas ir ļoti nozīmīgi. Man ir arī draugi visā pasaulē.
Darbojoties organizācijā, var apgūt publiskās uzstāšanās mākslu. Man tā nekad nav sagādājusi problēmas, taču daudzi patiesi to iemācās un pēc tam veiksmīgi darbojas lokālajās organizācijās.
Varbūt AIESEC uzskatāma par nākamās tūkstošgades organizāciju?
– Jā, to varētu uzskatīt par nākotnes modeli. Vispasaules līmeņa stratēģiskais mērķis organizācijai ir īstenot vīziju: robežas līdzināmas, nevis ceļamas, taču nevis lai saplūstu, bet lai izceltu katras tautas identitāti.
Kādus pasaulē redz latviešus?
– Starptautiskajās konferencēs mūs pamana, jo esam dziedoši, atraisīti, gaiši. Dziedam latviešu tautasdziesmas un jēgu attēlojam kustībās. Austrālijā arī pārējiem jauniešiem iemācījām «Sijā auzas, tautu meita». nēģeri dziedāja un priecājās. Mēs esam visskanīgākie, un tas ir jāsaglabā.
Ar savu darbu tu esi spējis sevi materiāli nodrošināt. Kā tu vērtē mantas kultu?
– Tas ir raksturīgs jebkurai jaunattīstības valstij. Tas vēl turpināsies. Latvija tiks sadalīta daļās. Tagad taču jau pastāv Lemberdzija. Bet pats viņš ir jauks cilvēks…Būt turīgam – tas ir normāli. Jauniešu mērķis taču ir mācoties kļūt bagātam. Tikai nākotnē tas pavērsīsies citādi.
Kā pavērsīsies?
– Cilvēki kļūs kosmiski atvērtāki. Celsies viņu ētiskais līmenis. Zemes kļūst mazāk, taču ar kariem stāvokli uzlabot nevar. Augstāk attīstītās nācijas meklēs sakarus ar ārpasauli, un tas notiks jau nākamajā gadsimtā.
Tavuprāt, tas šķiet reāli?
– Cilvēkiem pagaidām trūkst informācijas, kas saistīta ar kosmosa pētniecību. Piemēram, ka uz Mēness ir bijusi dzīvība. NLO varēja būt izdomājums, taču arī mūsu kosmiskie kuģi citiem var šķist NLO.
Bet kas mainīsies uz mūsu pašu zemes?
– Svarīga ir biznesa ētika jeb korporatīvi sociālā atbildība. Tā ir atbildība par godīgu biznesu, tam jābūt ētiskam attiecībā pret sabiedrību, partneriem, vidi un arī sevi. Tāpēc Latvijā nav pietiekami investīciju, jo trūkst godīguma, atbildības. Šādu stāvokli labot arī ir AIESEC mērķis, nākamajai paaudzei jāaug atbildīgākai.
Rīgā krasi atšķiras Latvijas un ārvalstu kopuzņēmumi un vietējie, kuros bieži trūkst atbildības un godīguma. Valstī jānāk spēcīgiem līderiem, jauniem cilvēkiem, aizmigušie veči, kas sēž Saeimā, nekam neder!
Kur tu strādā?
– Strādāju akciju sabiedrībā «Kolonna», būvfirmā esmu nekustamā īpašuma nodaļas vadītājs. Esmu sastapies ar situāciju, kad iespējamais biznesa partneris telefonsarunā ir godbijīgi uzrunājis mani par Šlitera kungu, bet, ieraugot mani, sāk vīpsnāt. Bet, kamēr kāds no partneriem uzskata sevi par pārāku (bet gadu dēļ taču nedrīkst justies pārāks), par biznesu nevar runāt.
Kur meklējamas saknes tavai spējai pilnvērtīgi darboties, vērtēt parādības?
– Pateicoties saviem vecākiem, esmu stingrs, jo tiku «pie kārtības» audzināts. Domāju, ka visi nevar būt līderi, bet viņi ir vajadzīgi, lai cilvēki nākotnē dzīvotu labāk. Biznesā ir svarīga personiskā, arī seksuālā pievilcība. Ja to nav, ja cilvēks ir nepatīkams, darījums nenotiek, pats esmu to izjutis.
Vai, būdams atšķirīgs no citiem, neesi sastapies ar vientulības problēmu?
– Cilvēki, kuri ir līdzīgi man, daudz strādā, un es vēlos būt kopā ar tādiem pašiem vai gudrākiem. Negribu redzēt sev blakus raudulīgos. Uz ielas sasveicinos ar daudziem, bet kaut kur aiziet un atpūsties nav ar ko. Daudz strādājot, viegli palikt it kā malā, jo draugi pierod – viņš jau būs aizņemts.
Ko tev ir devusi bērnības pieredze, kad vajadzēja cīnīties ar slimību?
– Neveiksmes gadījumā nenolaižu rokas. Neveiksmi vajag izanalizēt. Cilvēki ļoti bieži ieslīgst sīkumos. Vecie skolas biedri dzīvo it kā citā pasaulē. Arī kursa biedri nereti ierodas uz eksāmeniem, vaidēdami, cik daudz jāmācās. Man par to ir tikai jāpasmaida, jo viņi tikai mācās un vēl žēlojas, ka grūti. Kādreiz man jautā, kāpēc ar tevi notiek tādas interesantas lietas. Bet, ja tu neko nedari, kas tad ar tevi notiks?
Kādi ir tavi tuvākie plāni?
– Došos uz AIESEC nacionālo konferenci (tā pašreiz notiek Valmierā – red.). Tad sekos brauciens uz Lielbritāniju, kur būs konference par korporatīvi sociālo atbildību, piedalīsies 56 valstu pārstāvji. Tālāk došos uz Dienvidāfrikas Republiku, kur organizācijai notiks pasaules līmeņa konference par stratēģisko plānošanu nākotnē. Pēc tam atpūtīšos pie draugiem Ņūdžersijā. Tad vienu mēnesi strādāšu firmā «Procter
