«Jelgavas maizniekā» otro nedēļu strādā starptautiskās ekspertfirmas SES («Senior Expert Service») konsultants mārketinga jautājumos Horsts Švīberts.
«Jelgavas maizniekā» otro nedēļu strādā starptautiskās ekspertfirmas SES («Senior Expert Service») konsultants mārketinga jautājumos Horsts Švīberts.
Pieredzējušais speciālists Latvijā uzturas otro reizi. Pirms tam viņš konsultējis Hanzas maiznīcas un kā vācu īpašnieka puses pārstāvis – arī «Valmieras maiznieka» speciālistus.
– Mārketinga jomā nav neviena jautājuma, kurā viņam kaut kas nebūtu skaidrs. Līdzšinējās darba gaitās viņš bijis vai visās pasaules malās, un tieši lielās praktiķa pieredzes dēļ šo speciālistu, slēdzot līgumu ar SES pārstāvniecību Latvijā, arī izvēlējāmies, bet no teorētiķiem atteicāmies. Nav tā, ka mūsu speciālisti nebūtu iedziļinājušies mārketinga gudrībās, taču pieeja atsevišķu tirgzinības jautājumu risināšanā, reklāmas un produkcijas degustāciju nozīmes nianšu precīza izpratne ir ļoti svarīga, – konsultanta uzaicināšanu pamato «Jelgavas maiznieka» ģenerāldirektors Andris Brizgo.
Šejienes ražotāju apstākļi ir atšķirīgi
Eksperts darbu sācis, vispirms tiekoties ar uzņēmuma valdi, kas formulējusi mērķus, ko vēlas izpētes rezultātā sasniegt. Iepazīta maizes ražotne, apmeklētas tirdzniecības vietas Jelgavā un Rīgā, kā arī izstrādātas anketas uzņēmuma darbinieku aptaujai.
– Šī izpēte, iespējams, maksā mazāk, nekā pasaulē pieņemts, tomēr izdevumi ir pietiekami, lai prasītu atdevi. Konsultants tik tiešām strādā pamatīgi. Pēc sākotnējiem atzinumiem spriežot, secinājumi būs kompetenti, – domā A.Brizgo.
Šodien H.Švīberts ar izpētes rezultātiem iepazīstina «Jelgavas maiznieka» valdi. «Ziņu» apmeklējuma reizē detalizēta atskaite vēl tikai tapa, taču pirmās atziņas ir gana interesantas. Proti, Latvijā maizes izejvielu cenas ir pielīdzināmas Eiropas līmenim, bet strādājošie par darbu saņem piecas sešas reizes mazāku atalgojumu. Arī maizes pārdošanas cena ir vismaz četras reizes zemāka.
– Eiropā maizes nozare ir pietiekami rentabla, lai pati sevi uzturētu un attīstītu, ieviestu jaunas iekārtas. Mūsu apstākļos tas prasa ļoti lielu piepūli, – atzīst uzņēmuma finansu direktors Kārlis Smilga.
Graudu maizi sagaida nākotne
Galvenais ražotnes mārketinga stratēģijas izpētes mērķis ir panākt uzņēmuma produkcijai lielāku noieta tirgu. Darba gaitā aplūkotas daudzas iespējas, kā nākotnē to izdarīt. H.Švīberts atzīst, ka lielākā problēma Latvijā ir relatīvi zemā maizes cena. Savukārt noieta tirgus vairāk bāzēts tieši uz lētāku, nevis augstākās kvalitātes produkciju.
Perspektīvā eksperts vislielākās iespējas saskata tieši augstākās kvalitātes izstrādājumu un graudu maizes šķirņu ražošanā. Salīdzinājumā ar Eiropu, kur graudu maizes īpatsvars ir ap 30 procentiem no kopapjoma, šīs produkcijas tirgus daļa Latvijā ir pārāk maza un veido apmēram tikai piecus procentus.
Savukārt maizes patēriņš uz vienu cilvēku gadā Latvijā un Vācijā ir puslīdz vienāds. Pie mums ikviens gadā vidēji patērē 70 kilogramu maizes, Vācijā – 82 kilogramus. Proti, šinī ziņā tirgus sadalījums nav progresīvs. Tajā pašā laikā Eiropas dienvidos viens cilvēks gadā vidēji apēd 50 kilogramu maizes.
Ieguldījumu nozīme pozīciju stiprināšanā
Maizes patēriņa ziņā H.Švīberts Latviju pielīdzina ziemeļnieku tipam, savukārt mūsu ceptā maize esot līdzīga Skandināvijas izstrādājumiem – pēc formas blīvāka un mazāk poraina.
Noieta tirgus iepazīšana liecina, ka tajā pārsvarā dominē Rīgas maiznīcas, konkrēti Hanzas maiznīca, kur piesaistīts ārvalstu kapitāls, tādējādi lieli līdzekļi ieguldīti tehnoloģijās un veiktas daudzas tirgus iekarošanas aktivitātes.
Cita starpā H.Švīberts norāda, ka Latvijā atšķirībā no Rietumiem ir liels iepakotās maizes īpatsvars. Tā kā polietilēna plēve dabīgi nepārstrādājas, no ekoloģiskā viedokļa šo iesaiņojuma veidu rietumvalstīs tomēr neatzīst par piemērotāko. Pieņemts, ka obligāti iesaiņojama sagrieztā maize un rupjmaize, kam nepieciešams ilgāks glabāšanas termiņš. Savukārt baltmaize pārdodama svaigi cepta un smaržīga.
Ekspertam iepatīkas jaunā produkcija
No «Jelgavas maiznieka» izstrādājumiem ekspertam visvairāk iepatikusies Ekstra piena baltmaize, kas apbērta ar mannas putraimiem. Šī maizes šķirne, kā arī abas pārējās ekstra sērijas maizes – veidņu maize un pītā baltmaize – pārdošanā ir tikai otro nedēļu. Atzinīgi H.Švīberts vērtē arī graudu maizes šķirnes – Veselības, Sešgraudu un Svētes graudu maizi. Kaut arī uzņēmuma mārketinga pētījumi liecina, ka mūsu patērētājs vēl nav nobriedis tās novērtēt un labprātāk izvēlas lētāko klaipiņu, tomēr nākotne pieder tieši veselīgākajiem un kvalitatīvākajiem izstrādājumiem.
Par pasaulē izplatītākajiem izstrādājumiem H.Švīberts atzīst parasto balto tostermaizi un mazo bageti, kas sākotnēji bijusi izplatīta Francijā un tās kolonijās, bet vēlāk iekarojusi vai visus kontinentus. Izplatīta esot arī rudzu maize un graudu maize. H.Švīberts pats no rītiem visvairāk iecienījis mazās graudu brokastu maizītes, kas pie mums vēl nav populāras. Savukārt vakaros viņš maltītē parasti lietojot mūsu saldskābmaizes vācu analogu. Latvijas saldskābmaize gan neesot tik poraina un garšīga.
