Radoša problēmu risināšana, sarežģītas komunikācijas un augstas pārrunu iemaņas, spēja ātri pielāgoties jauniem darba apstākļiem un pamanīt noderīgo, kam citi paiet garām. Visticamāk, tieši šādas īpašības tuvākajā nākotnē būs pieprasītākās darba tirgū. Tam pamazām gatavojoties daudzu pasaules valstu izglītības sistēmas, akcentējot skolēna individuālo spēju un interešu attīstību. Kāds ceļš būtu jāizvēlas Latvijai, par to ceturtdien savās domās ar pedagogiem dalījās Ekonomikas augstskolas asociētais profesors Roberts Ķīlis.
Reorganizēt izglītības sistēmu spiež ekonomiskā situācija, uzskata R.Ķīlis. Iekšzemes kopprodukts, kuram piesaistīts izglītības budžets, līdz 2015. gadam nez vai sasniegšot 2007. gada līmeni, tāpēc, ja vien neuzradīšoties lobijs, kas spētu pārliecināt par lielāku finansējumu, būs jāmainās, lai sistēmu padarītu efektīvāku. Dramatiski zaudē radošās spējasR.Ķīlis aicina ņemt vērā skolēnu, kā arī studentu skaita lielo samazinājumu (no 75 procentiem šogad līdz 56 procentiem 2020. gadā) un nestabilo situāciju darba tirgū, kad par savu vietu vairs nevarot būt droši pat šķietami stabilo profesiju pārstāvji. Tas liecinot, ka tuvākajā nākotnē aizvien lielāku vietu ieņems mūžizglītība, kā arī spēja ātri pielāgoties situācijai, kam nepieciešamas iemaņas radoši domāt un būt draugos ar modernajām tehnoloģijām. Pētījumi apliecinot dramatisku radošo spēju kritumu cilvēka mūža laikā. Trīs līdz piecu gadu vecumā augstas radošās spējas piemīt 98 procentiem bērnu, bet no 25 gadu vecuma – tikai diviem procentiem cilvēku. Tas iezīmējot jautājumu, vai skolas nekavē talantu attīstību. Lai to novērstu, jau patlaban izglītības telpā noritot diskusijas, vai, piemēram, nevajadzētu atteikties no viena vecuma klasēm, mācību laika un sekmju plāniem, bet pielāgot izglītošanu skolēna individuālajām spējām un interesēm, klāsta R.Ķīlis.Akcentē vaučeru sistēmuLīdzīgi kā citās auditorijās arī Jelgavas un novadu pedagogiem R.Ķīlis stāstīja par tā saucamo vaučeru sistēmu. Tas ir sertifikāts, ko vecākiem izsniedz valdība un kurā iekļauts viss skolēnam paredzētais finansējums (patlaban nauda seko skolēnam tikai līdz pašvaldībām). Vaučeru sistēma, kas veiksmīgi darbojoties, piemēram, Zviedrijā, veicinātu tā saucamo brīvo skolu veidošanos, jo vecāki varot deleģēt naudu par savas atvases izglītošanu jebkāda veida akreditētām mācību iestādēm. Latvijā tas gan pakļautu slēgšanas riskam ļoti daudzas mazās lauku skolas. Tomēr tām nekas nekavētu kļūt par lielo un populāro skolu filiālēm, kas varētu veidoties pa visu valsti un apvienot tūkstošiem skolēnu, pārliecināts R.Ķīlis. Kā vērtējat Roberta Ķīļa piedāvājumu?Edmunds Misevičs, Svētes pamatskolas direktors Šīs idejas varētu izmēģināt vienā, piemēram, Valdorfa skolā. Masveidā eksperimentēt, manuprāt, noteikti nevajadzētu. Reformas gan ir vajadzīgas. Pie tā strādā arī valdība, bet jāsaprot, ka katra pārmaiņa prasa finansiālos ieguldījumus un sagatavotus kadrus. Piemēram, lēmums no nākamā gada atsevišķi mācīt Latvijas vēsturi un angļu valodu no 1. klases.Klāra Stepanova, Ozolnieku vidusskolas direktore Lekcija man šķita ļoti interesanta. Katra skola varēja padomāt par savu vietu šajā informatizācijas un tehnoloģiju laikmetā. Skaidrs, ka izglītības iestādes attīstība jāplāno vismaz desmit gadu uz priekšu, pie kā arī strādājam, lai atrastu savu nišu, jo laiks skrien vēja spārniem. Tās gan ir Ķīļa subjektīvās domas, bet arī es piekrītu, ka nākotnē Latvija nebūs tā vieta, kur kūpēs rūpnīcu skursteņi.Maija Actiņa, Jelgavas 1. ģimnāzijas direktora vietniece Runājot par radošumu, spēju ātri pielāgoties situācijai, prasmēm, kādām nākotnē būtu jāpiemīt darbiniekiem, mēs skolā jau pie tā strādājam. Meklējam metodes un iespējas, veicinām sadarbību. Lai ieviestu vaučeru sistēmu, būtu jāmaina visa izglītības sistēma. Neizmēģinot to nevajadzētu darīt. Ne visi savulaik bija apmierināti, kad no ārvalstu pieredzes automātiski pārņēma, piemēram, desmit ballu vai bezatzīmju sistēmu.
