Pagasta nākotne lielā mērā ir atkarīga no valdības politikas, tādu pārliecību, sākot sarunu par savu pagastu un tā problēmām, pauž pagastvaldes priekšsēdis Imants Striška, kultūras dzīves vadītāja Zita Kurševa.
Pagasta nākotne lielā mērā ir atkarīga no valdības politikas, tādu pārliecību, sākot sarunu par savu pagastu un tā problēmām, pauž pagastvaldes priekšsēdis Imants Striška, kultūras dzīves vadītāja Zita Kurševa, zemes ierīkotājs Juris Pedrevics un priekšsēža vietnieks saimnieciskās lietās Pāvels Kudlāns. Un tas galvenokārt saistīts ar administratīvi teritoriālo reformu.
To, kas šai jomā bijis atkarīgs no pagasta, visi sakās izdarījuši top reformas projekts, kas paredz apvienoties trim Elejas, Sesavas un Lielplatones pagastiem. Tas nenotiek, tikai aiz pagastvaldes galda krēslos sēžot. Vispirms aptaujāti pagasta iedzīvotāji izdalītas tūkstoš anketas, kurās katrs norādījis, viņaprāt, optimālāko apvienošanās laiku tas iespējams viena gada, divu gadu vai ilgākā laika posmā. Imants Striška saka, zīmīgi esot tas, ka neviens nav atbildējis «Vispār neapvienoties». Izdarīti arī daždažādi ekonomiski aprēķini, pētītas sociālās sfēras attīstības iespējas un veikti daudzi citi ar reformu saistīti pasākumi. Secinājumus par projektu izsacīšot augstākstāvošās instances līdz 2000. gadam, bet galavārdu acīmredzot teikšot Ministru kabinets.
Skaidrs, ka vieglāk ir pārvaldīt mazu kabatu, – saka Imants Striška. Bet mazā kabatā ir maz naudiņas un maz iespēju kaut ko variēt. Savukārt lielā kabatā vairāk problēmu. Tā, nebijušas raizes līdz ar apvienošanos var rasties vecajiem cilvēkiem, kuru pagastā nav mazums, kā tikt līdz pagasta valdei, kuras «sēdeklis», iespējams, nebūs Lielplatonē, kā tikt pie ārsta vai māsiņas «uz špricēm», pie šuvējas pēc jaunas kleitas…
Optimistiskāk iespējamās pārmaiņas uzņem Zita Kurševa – lai nu kas, bet kultūras dzīves centrs droši varot palikt viņu pagastā, jo lai nu Elejā, kas Elejā , bet kultūras nams ir Lielplatonē. Un to pieskandina kora dziedātāji, «Zemgales sievu» apdziedāšanās dziesmas, «Mārtiņa» un «Audža» deju soļi. Tur svin pagasta svētkus un spēlē diskotēkas jauniešiem, tur notiek balles un visādi citādi pasākumi. Bet tā īsti pašdarbnieku vietu pagastā un Zitas optimismu var izprast tad, ja zina, ka dejotāju vidū polku lec gan pats pagastvaldes priekšsēdis, gan viņa vietnieks saimnieciskās lietās, gan pagastvaldes sekretāre… Nē, nu ir arī problēmas, taču tās nav saistītas ar pagastu teritoriālo reformu, tām ir globālāki mērogi.
Jā, arī pie mums laukos ir parādījušās narkotikas, saka Zita Kurševa. Pēc pēdējās «disenes» atradām četras šprices. Biju priecīga, ka vienubrīd diskotēkas pie mums nenotika. Taču nu ir atkal un sākas šī nelaime. Ir jauniešu grupas, kas apbraukā ballītes visos pagastos, un ne visi tajās ir rātni bērni. Taču nevaru galvot, ka kādu no špricēm nav izmantojis arī mūsu jaunietis. Tas viss tāpēc, ka jaunajiem nav ko darīt. Atnāk, piemēram, Saulaines tehnikumu beidzis jaunietis, – ko lai dara? Vajadzība pēc lauksaimniecības speciālistiem laukos ir niecīga. Kam vairs vajag zootehniķus, agronomus, melioratorus, grāmatvežus?
Protams, tās ir visas valsts, taču arī katram pagastam kārtojamas lietas. Galu galā pagasta valde ir tā pirmā un pēdējā instance, kurā lauku cilvēks nāk ar saviem priekiem, bēdām un vajadzībām.Tādēļ pagastvalde nesēž un negaida, ka kāds kaut ko pienesīs klāt. No septiņiem deputātiem četri ir zemnieki. Tāpēc arī lēmumi tādi pamatīgi un tālejoši. Piemēram, par pagasta skolu atbalstīšanu, par līdzekļu piešķiršanu pašdarbniekiem, lai tie uz Dziesmu svētkiem tiktu. Viens no svarīgākajiem saimnieciskās jomas lēmumiem par attīrīšanas iekārtām.
Izlēmām ņemt kredītu un būvēt jaunas attīrīšanas iekārtas pagastam, saka Imants Striška.
Vecās atjaunot neesot prāta darbs, jo to jauda – 400 kubikmetru diennaktī derējusi tad, kad pagastā ar pilnu sparu darbojušās visas sociālās sfēras būves un fermas. Jaunajām projektētā jauda 80 kubikmetru attīrīta ūdens diennaktī. Bet katrs jauns objekts pagastā nozīmē arī kādu jaunu darba vietu.
Oficiāli mums skaitās 41 bezdarbnieks, saka Juris Pedrevics. Bet es uzskatu tā: kurš darbu ir gribējis atrast, tas to arī ir dabūjis. Kaut vai uz laiku. Bet kam strādāt negribas, tas arī klenderē. Tā, aicinājām bezdarbniekus palīgos krūmus izcirst, zarus savākt nekā. Nenāk vis!
Ar zemes ierīkotāju visi ir vienisprātis bezdarbnieki būtu īsti vietā pagasta sakopšanas darbos. Redz, tepat pie kantora tagad glīts laukumiņš, bet pavisam nesen vēl bijusi veca kūts, ko šņabotāji ar trešo «piegājienu» tomēr nodedzinājuši. Vēl viens darbs, kas pagastvaldes priekšsēdim pat naktī mieru nav devis, iepretim pils parkam gar ielas malu augošo veco papeļu apzāģēšana. Tās apdraudējušas augstsprieguma elektrības līniju. Darbs ildzis trīs dienas, taču mēnesi vajadzējis, lai visu ar elektrodienestiem saskaņotu.
Tagad varu mierīgi gulēt, ar smaidu saka Imants Striška.
Bet apzāģēto papeļu kamiņmāju iemītnieki spriež, ka pagasta priekšnieks pārlieku dziļi aizmidzis. Nu jau mēnesis apkārt, bet apzāģētie zari kā nokrituši, tā arī palikuši cits pusstāvus, cits guļus nesavākti, jau pamatīgā zālē ieauguši.
Nekas, nekas, «Zemgales sievām» pēc izsmējīga vārda nebūs ilgi jāmeklē, spriež sievas uz soliņa kādas mājas pagalmā.
Jā, neba nu viss tā vien kā rāms ūdens pa renīti tek. Pagastā diezgan kā labu lietu, tā neizdarību. Un, kā saka Juris Pedrevics, kritizētāju jau nekad nav trūcis. Darītāju to gan.
Lieplatones pagasts
Platība – 4,9 kvadrātkilometri,
1029 iedzīvotāji,
3 bibliotēkas,
2 skolas,
2 deju kolektīvi, koris, ansamblis «Zemgales sievas»,
1 medicīnas iestāde,
122 zemnieku saimniecības,
SIA «Lielplatones zeme»,
41 bezdarbnieks,
vecākā iedzīvotāja Karlīne Ermiņa, aktīva kordziedātāja, svinēs 102. dzimšanas dienu.
