Tā notiek ar visiem vīriešiem – savā laikā līgavainis, vēlāk opapiņš. Tā arī Reičelas opaps pirms kāzām nedomāja, ko atbildēs asprātīgajiem mazbērniem, kad gadu skaits būs kļuvis cienījamāks.
Tā notiek ar visiem vīriešiem – savā laikā līgavainis, vēlāk opapiņš. Tā arī Reičelas opaps pirms kāzām nedomāja, ko atbildēs asprātīgajiem mazbērniem, kad gadu skaits būs kļuvis cienījamāks. Bet patiess notikums ir šāds. Piecgadīgā Reičela aizbrauc pie omītes un opīša. Tur viņai ir ritenis ar diviem lielajiem riteņiem un diviem maziņiem – līdzsvaram. Opaps saka: “Reičel, tu tagad jau esi liela, pamēģini braukt ar diviem riteņiem.” Mazmeita ir ar mieru. Protams, kad jāsēžas velosipēdam virsū, izrādās, nav tik vienkārši. Omamma apsola aizmugurē Reičelu pieturēt. Palaiž loku, bet, kad opaps mudina mazmeitu pamēģināt braukt vienai, viņa paskatās no apakšas uz augšu un pārliecībā par savu taisnību saka: “Gribu redzēt, kā tu pabrauktu ar savu mašīnu, ja tev noskrūvētu divus riteņus.
