«Latvijas dzelzceļa» veiktā stigu tīrīšana līnijā Jelgava – Meitene radījusi neapmierinātību tuvējos iedzīvotājos, kas uzskata – izzāģētie koki mazinājuši apkārtnes pievilcību un likvidējuši skaņas barjeru, kas lauku mājas atdalīja no dzelzceļa un automaģistrāles. Jelgavas novada pašvaldība gatavojas ar dzelzceļniekiem panākt kompromisu.
«Ziņas» jau rakstīja, ka pērnā gada nogalē «Latvijas dzelzceļš» bez konkursa nolīga Liepājas uzņēmumu «Kurzemes mežsaimnieks», kas veic dzelzceļa stigu izlases izzāģēšanas darbus dzelzceļa līnijā Jelgava – Meitene. Pēc dzelzceļnieku teiktā, darba mērķis ir uzlabot satiksmes drošību, novērst pāraugušo koku uzkrišanu uz sliedēm. Meitenes līnijā tīrīšanu plānots pabeigt līdz pavasarim. Zāģē to, ko dārgāk var pārdotPlatones pagasta pārvaldes vadītājs Vladislavs Pogožeļskis, kurš dzīvo Poķos apmēram puskilometru no dzelzceļa, teic, ka viņam par koku zāģēšanu nekas iepriekš nav bijis zināms. Pašvaldība gan nevarot ietekmēt dzelzceļnieku rīcību, jo koki bijuši uz uzņēmumam piederošās zemes. Viņš spriež, ka pēc gadiem trim izcirstie krūmi ataugs un līdz ar to trokšņa barjera kaut cik atjaunosies. «Skaņa Zemgales laukos izplatās tālu. Dažreiz ir tāda sajūta, ka vilciens iet gar dīvāna stūri,» piebilst V.Pogožeļskis. Viņš ievērojis, ka pie Poķu dzelzceļa pārbrauktuves nozāģēti ne tikai nokaltušie un papīrmalkai izmantojamie, bet arī lietaskoki.Nevarēja ienākt prātā Dzelzceļam tuvējo Platones pagasta Stigu saimnieks Andis Žeikars teic, ka plašajos laukos gar dzelzceļu stādītie koki pildījuši «zaļā koridora» lomu putniem un zvēriem. Viņš uzver, ka izciršanas dēļ dzīves vides kvalitāte viņa mājās ir mazinājusies. A.Žeikars uzskata, ka koku stādījumi dzelzceļa aizsargjoslā būtu jāatjauno. Savukārt Lielplatones pagasta zemnieks Jānis Vinters atzīst, ka jūtas piemuļķots. Pirms pāris gadiem «Latvijas dzelzceļa» nolīgta mērniecības firma viņu aicinājusi precizēt dzelzceļa aizsargjoslas un viņam piederošās zemnieku saimniecības «Līgo» robežas. Toreiz mērnieku ērtības labad J.Vinters ļāvies pierunāties atdot pusotra simta metru garu un vairākus metrus platu gabalu, uz kura auga aizsargjoslas egles. «Mērnieki teica, ka dzelzceļnieki koku rindu kops un es varēšu būt bez rūpēm. Man ne prātā nevarēja ienākt, ka drīz koki tiks nozāģēti,» saka J.Vinters. Pēc aizsargjoslas nogāšanas viņa mājās manāmi stiprāk esot dzirdami gan dzelzceļa, gan šosejas trokšņi. Tie traucējot miegu pieaugušajiem un bērniem. Novads raksta vēstuli«Latvijas dzelzceļa» sabiedrisko attiecību speciālists Māris Ozols teic, ka sakarā ar 5. janvārī «Zemgales Ziņās» publicēto rakstu Jelgavas – Elejas līnijā veikta izzāģēto vietu pārbaude. Nekādi pārkāpumi neesot atklāti. Uzņēmums esot gatavs uzklausīt vietējo iedzīvotāju un pašvaldību priekšlikumus. Savukārt Jelgavas novada pašvaldība, kā informē preses sekretāre Dace Kaņepone, sagatavojusi «Latvijas dzelzceļam» vēstuli, kurā lūdz izvērtēt un iespēju robežās kokus saglabāt vai nodrošināt aizsargjoslas atjaunošanu, kur tā ir jau izzāģēta.
