Iedzīvotāji sūdzas par SIA «Apsaimniekošanas serviss» neizdarībām, uzņēmums rāda paveikto un aicina, lai dzīvokļu īpašnieki saimnieko paši.
Vairumā Elejas centrā izvietoto daudzdzīvokļu māju lielākā daļa dzīvokļu nu jau privatizēti. Pavisam cita situācija bija, kad pēc valsts neatkarības atgūšanas visu dzīvojamo fondu apsaimniekošanā pārņēma pašvaldības. Elejā tad tika izveidots SIA «Apsaimniekošanas serviss», kura pienākums – uzturēt kārtību gan māju iekšpusē, koplietošanas telpās (kāpņu telpas, pagrabi), gan ikdienā post teritoriju ap ēkām. Pēdējos gados iedzīvotāji dzīvokļus diezgan aktīvi privatizējuši. Mājas, kur mitekļus savā īpašumā pārņēmusi lielākā daļa, pēdējos gadus «Apsaimniekošanas serviss» atbilstoši likumdošanai mudina iedzīvotājus namus pārņemt pašiem savā apsaimniekošanā. To iespējams darīt, dibinot biedrību vai ar līgumsaistībām šos pienākumus uzticēt kādai apsaimniekošanas firmai, piemēram, «Apsaimniekošanas servisam». Situācija Elejā patlaban ir dažāda, vērtē uzņēmuma direktore Inese Pastuškova. Viņa atklāj, ka «Apsaimniekošanas serviss» turpina rūpēties arī par tām ēkām, kur lielākā daļa dzīvokļu privatizēti, bet kur nav nedz atrasts cits apsaimniekotājs, nedz slēgts līgums ar pašreizējo uzņēmumu par mājas uzturēšanu. Tādā situācijā firma atsevišķi vienojas ar katru dzīvokļa īpašnieku, iekasē apsaimniekošanas un citu pakalpojumu maksu un dara, cik ļauj finansējums. Viens tāds nams atrodas Gaismas ielā 2, kur dzīvo arī Imants Doveiks, kādreizējais jelgavnieks un nu jau vairākus gadus elejnieks. Viss jāveic saviem spēkiemKad «Ziņas» piebrauc pie Gaismas ielas 2. nama, pirmais iespaids par šo trīsstāvu māju un tās apkaimi ir visnotaļ pozitīvs. Celiņi atšķirībā no daudziem Jelgavas māju pagalmiem tīri, dzīvžogi akurāti apgriezti, apkārtne sakopta, kūp skursteņi, vairāki pie ēkas katras kāpņu telpas. Tā iemesls ir individuālā apkure mitekļos, jo pēc 2003. gada pavasara, kad centralizēto siltumapgādes sistēmu slēdza, ikviens dzīvoklis par siltumu rūpējas pats. Tomēr optimismu nemana šīs mājas 2. dzīvokļa saimnieka Doveika kunga teiktajā. Viņš apgalvo – kaut par apsaimniekošanu jāmaksā 35 santīmi par dzīvokļa kvadrātmetru, SIA «Apsaimniekošanas serviss» īpaši nepūloties ko darīt ēkas un apkārtējās teritorijas labā. Vīrs uzskaita, ka, būdams invalīds, lūdzis pašvaldībai palīdzību, lai iekārtotu sava dzīvokļa apkures sistēmu. Taču atbalstu nav guvis. To paveicis pats, par savu naudu ielicis plastikāta logus, aizdarījis spraugas mājas fasādē sava dzīvokļa ārsienas platībā, to arī nokrāsojis. Taču I.Doveiks norāda arī uz lietām, kas būtu jāveic tikai «Apsaimniekošanas servisam». Pavasaros pagrabā krājoties dziļš ūdens, mājas notekcaurulēm nav atsevišķu posmu, turpat pie ieejas durvīm, kurām par saviem līdzekļiem ielicis jaunus stiklus, saplēsti mētājas citi. Tos sētnieks jau kādu laiku neesot aizvācis tāpat kā tukšās pudeles un izsmēķus, ko gan paši mājas iedzīvotāji tur atstāj. Pagalma iebraucamajos ceļos līdz ar atkusni vai lietus laikā krājas ūdens, tādēļ Imanta kungs, pārvietojoties tikai ar kruķu palīdzību, izveidojis vairākus grāvīšus, pa kuriem notekūdeņi no ceļa aizplūst uz nogāzi. Taču tur arī paliek, jo grāvju caurtekas apsaimniekošanas uzņēmums neesot tīrījis. Šā iemesla dēļ arī nākamā liksta – lai gan mājas pamati salīdzinājumā ar citām ir diezgan augstu, tomēr gruntsūdeņi padomju laikā pa nekvalitatīvi izbūvēto pamatu spraugām nonāk pagrabā. Tur gan Doveika kungam, gan kaimiņiem glabājas malka, ogles, kartupeļi un citas mantas, kam jāmirkst ūdenī. Dara iespēju robežāsSIA «Apsaimniekošanas serviss» direktore, vērtējot I.Doveika pārmetumus, apgalvo, ka tie lielākoties esot pārspīlēti. Uzskaitot uzņēmuma veikumus un pienākumus, I.Pastuškova atklāj, ka sētnieks, kura atbildībā ir seši daudzdzīvokļu nami, par valstī noteikto minimālo algu ikdienā rūpējas par šo māju apkaimes uzturēšanu. Vasarā slauka ietves, grābj nopļauto zāli, cērp dzīvžogu, bet ziemā tīra celiņus un aizvāc gružus. «Ja kāds izsit kāpņu telpai logus, nomainām,» viņa saka, kaut pirms tam Doveika kungs «Ziņām» apgalvoja, ka vienu ziemu gaidījis, kamēr to izdarīs firma, bet tad par saviem līdzekļiem iestiklojis tukšās ailas. Tā kā māja celta uz paaugstinājuma, tās pagrabā lietainākajos pavasaros ūdens esot vien pāris centimetru, bet no tā neizbēgt. Kā zina teikt I.Pastuškova, Elejā līdzīgi kā daudzviet valstī lietusūdens kanalizācijas nav, bet Zemgalei raksturīgie augstie gruntsūdeņi pārņem zemākās vietas. Pagrabos gan iespēju robežās ūdeni izsūknē. Pie lielākajiem darbiem uzņēmuma direktore min šīfera jumta remontu, jo pirms pāris gadiem lielajā vētrā tas pamatīgi sapostīts. «Es nevēlos spodrināt ne savas pogas, ne spalvu,» viņa uzsver, piebilstot, ka ciematā daudz namu ir sliktākā stāvoklī nekā Gaismas ielas 2. māja. Katras daudzdzīvokļu ēkas bilance tiek uzskaitīta atsevišķi, tādēļ I.Pastuškova neslēpj, ka minētajam Gaismas ielas namam esot pat zināms uzkrājums, ko varēs ieguldīt mājas sakārtošanā. Viņa arī solīja, ka apkaimes pārvaldnieku rosinās pārbaudīt gan teritorijas sakoptību, gan salauzto notekcauruli. Ja sūdzība būs pamatota, ķibeles novērsīs.Dzer tīru ūdeni, šķiro atkritumusSIA «Apsaimniekošanas serviss» ikdienā nodarbojas ne tikai ar mājokļu apsaimniekošanu. Tā rūpe ir arī dzeramā ūdens piegāde elejniekiem, kanalizācijas sistēmas uzturēšana, atkritumu apsaimniekošana. Šīs lietas skar ikvienu pagasta centra iedzīvotāju, tādēļ vērts pieminēt, ka pagasts veicis lielus ieguldījumus visu elejnieku labā. Tā nupat sakārtota ūdens piegādes sistēma, tagad tas dzīvokļos nonāk atdzelžots. Kamēr jelgavnieki atkritumus sāka šķirot tikai pērnruden, Elejā to dara jau piecus gadus, kopš sākta sadarbība ar Bauskas SIA «Vides serviss». Kaimiņu pilsētā gružu šķirošana jau labu laiku nav sveša lieta. Rosina saimniekot pašiemI.Pastuškova vēlreiz atgādina, ka dzīvokļu īpašniekiem, ja mājā lielākā daļa mitekļu privatizēti, pašiem būtu jāuzņemas rūpes par ēku, kurā dzīvo. Tam jāveido vai nu dzīvokļu īpašnieku kooperatīvā sabiedrība, vai jāslēdz vienošanās ar kādu apsaimniekošanas uzņēmumu. Tad mājas līdzekļi tiks vairāk un efektīvāk virzīti tieši konkrētā nama apsaimniekošanai, pēc dzīvokļu saimnieku vēlmēm veikti lielāki uzlabojumi, piemēram, mainīts jumts.
