Šodien suminām visas Natālijas, Tālijas, Broņislavus un Broņislavas vārdadienā.
Šodien suminām visas Natālijas, Tālijas, Broņislavus un Broņislavas vārdadienā.
Viņu vidū ir arī grāmatvede Natālija Veipa.
Natālijas vecāki stāstījuši, ka vēl mēnesi pēc viņas dzimšanas neesot bijusi īsta skaidrība par to, kā meitiņu saukt. Izrādās, ka pirmajās mūža nedēļās mazuli visi saukuši tā, kā viņiem pašiem paticis. Vārdi mainījušies ne tikai pa dienām, bet arī pa stundām. Vienīgais, kurš uzticīgi māsu dēvējis vienā vārdā – Natālija –, bijis viņas divus gadus vecais brālītis. Viņa dēļ arī galu galā māsai tika ielikts šāds vārds.
Pati Natālija atzīst, ka ar savu vārdu ir pilnībā apmierināta un nekad nav vēlējusies sev citu. Lai gan sešpadsmit gadu vecumā, ejot pēc pases, viņa nopietni domājusi varbūt tiešām izmantot vienīgo iespēju mūžā un savu vārdu nomainīt pret citu? Bet tā tas arī palicis tikai domu līmenī.
Vārdadienā Natālija parasti mājās gaida tos negaidītos ciemiņus, kuri patiesībā nemaz nav jāielūdz, jo tāpat ir skaidrs, ka viņi atnāks. Tā arī notiek, un svinības ir vienkāršas un ierastas.
Izrādās, ka Natālija vārdadienas nav svinējusi līdz pat tīņu vecumam – vienkārši vecāki bija pieraduši svinēt tikai dzimšanas dienas. Jauniete patiesi bijusi pārsteigta, kad kādu dienu draugi viņai paziņojuši: šodien ir tava vārdadiena, lūk, tavas dāvanas! Natālija bijusi nesaprašanā, jo par vārdadienu eksistēšanu nemaz nav zinājusi. Tagad gan vairs šie prieki viņai garām neiet, jo draugi, radi un kolēģi viņu atceras katrā 26. augustā.
