Šomēnes aprit astoņi gadi, kopš darbu sākusi Naturalizācijas pārvalde.
Šomēnes aprit astoņi gadi, kopš darbu sākusi Naturalizācijas pārvalde.
Šajā sakarā visās reģionālajās nodaļās rīt notiks informācijas diena. Interesenti varēs uzzināt par Latvijas pilsonības iegūšanas iespējām, noskaidrot valsts valodas prasmes līmeni un citus jautājumus.
Naturalizācijas pārvaldes Jelgavas reģionālās nodaļas vadītāja Silvija Kaufelde stāsta, ka informācijas dienas pasākumi Jelgavā rīt risināsies no pulksten 10 līdz 15. Šajā laikā nodaļas speciālisti sniegs konsultācijas par pilsonības iegūšanas iespējām, pilsonības pretendentiem būs iespēja iepazīties ar pārbaužu kārtību un prasībām, pārliecināties par valsts valodas prasmes atbilstību Pilsonības likuma prasībām, notiks arī testēšana. Informatīvajā dienā septiņiem jaunajiem Latvijas pilsoņiem no rajona pagastiem svinīgi pasniegs Ministru kabineta rīkojuma izrakstu par pilsonības piešķiršanu. Pārvalde uz tikšanos aicinājusi arī pagastu pašvaldību sekretārus, lai runātu par iespējamu sadarbību naturalizācijas aktivitāšu veicināšanā. Kopā ar Jelgavas Zinātnisko bibliotēku izveidota izstāde par pilsonības institūciju. Tā bibliotēkā būs aplūkojama līdz 20. februārim.
Par naturalizācijas procesu runājot, S.Kaufelde norāda, ka tas bijis aktuāls visus šos gadus: notikušas diskusijas par tā saucamo «logu atvēršanu» Pilsonības likumā, par naturalizācijas lēno gaitu un tamlīdzīgi. Jelgavā kopš 1995. gada pilsonība ar Ministru kabineta rīkojumu piešķirta 4426 personām, kaut arī pagājušā gada vidū pilsētā bija 18 499, bet rajonā – 7821 nepilsonis. Tātad naturalizācijas aktivitātes arī turpmāk nezaudēs savu nozīmi.
Atskatoties uz aizvadītajiem astoņiem gadiem, S.Kaufelde norāda, ka izmainījies pilsonības pretendentu sadalījums pēc tautības, vecuma un izglītības. No 1995. līdz 1998. gadam no visiem pretendentiem aktīvāki pilsonības iegūšanā bijuši lietuvieši (37 procenti). Bet pašlaik aktīvāki ir krievi (62 procenti). Tas galvenokārt saistīts ar Pilsonības likuma «logu» atvēršanu. Naturalizācijas pārvaldes Jelgavas nodaļas vadītāju priecē tas, ka aktīvāki ir kļuvuši arī gados jaunākie pilsonības pretendenti. Proti, līdz 1998. gadam visvairāk pilsonību ieguva cilvēki vecumā no 50 līdz 60 gadiem, bet pašlaik aktīvāki ir iedzīvotāji vecumā no 30 līdz 50 gadiem (53 procenti). Informācija par pilsonības pretendentu izglītību liecina, ka 53 procenti jauno pilsoņu ir ieguvuši vismaz vidējo izglītību. Pirms tam lielākajai daļai pretendentu bija pamatizglītība.
