Iepriekšējā pielikumā “Eiropas Savienība” tehnisku iemeslu dēļ tika publicēta tikai daļa no Latvijas Bankas preses sekretāra Edžus Vējiņa atbildēm uz vairākiem iedzīvotājus interesējošiem jautājumiem.
Iepriekšējā pielikumā “Eiropas Savienība” tehnisku iemeslu dēļ tika publicēta tikai daļa no Latvijas Bankas preses sekretāra Edžus Vējiņa atbildēm uz vairākiem iedzīvotājus interesējošiem jautājumiem. Labojot radušos situāciju, kā arī saprotot, ka ikvienam valsts iedzīvotājam ir svarīgi zināt, kā iekļaušanās Eiropas Savienībā ietekmēs viņa labklājību, piedāvājam E.Vējiņa informāciju pilnībā.
Kādas pašlaik ir pārtikas cenas Latvijā salīdzinājumā ar Eiropas Savienību? Kā šīs cenas mainīsies?
Pēc Eiropas statistikas biroja “Eurostat” datiem, 2001. gadā pārtikas cenas Latvijā veidoja 66 procentus no ES vidējā cenu līmeņa un 85 procentus no zemākā līmeņa (Spānijā). Tas nozīmē, ka Latvijā cenas ir tikai par 34 procentiem zemākas nekā vidēji ES vai par 15 procentiem zemākas nekā pieminētajā Spānijā. Latvijā ir zemākas algas nekā ES valstīs, tāpēc arī izdevumi par vietējo produkciju un cenu līmenis ir zemāks. Tāpat kā līdz šim, arī turpmāk cenu līmenis Latvijā paaugstināsies izlīdzināšanās dēļ, tuvojoties Eiropas cenu līmenim. Tas notiktu neatkarīgi no Latvijas iestāšanās ES, jo ilgākā laika posmā atvērtā tautsaimniecībā cenām ir tendence izlīdzināties.
Kā būs ar pakalpojumu cenām?
Lai gan kultūras, izklaides, finanšu, tūrisma, apdrošināšanas, sakaru, transporta un citi pakalpojumi Latvijā ir ievērojami lētāki nekā Eiropā un to cenas atbilst aptuveni 29 procentiem no Eiropas vidējām pakalpojumu cenām, iestāšanās ES neizraisīs cenu līmeņa izlīdzināšanos pakalpojumu sfērā. Tas būs ilglaicīgs process. Pakalpojumu cenas ir atkarīgas no iekšējiem faktoriem – algas, bezdarba līmeņa utt., tādējādi, piemēram, gandrīz visiem iedzīvotājiem nepieciešamo frizieru pakalpojumu cenas palielināsies reizē ar algām.
Kāpēc paaugstināsies gāzes cenas un līdz ar to – elektroenerģijas un siltumenerģijas cenas?
Gāzes cenu paaugstināšana šovasar un plānotā elektroenerģijas un siltumenerģijas tarifu paaugstināšana nav saistīta ar Latvijas iestāšanos ES. Akciju sabiedrība “Latvijas gāze” tarifus paaugstināja tāpēc, ka produkcijas cenas palielināja Krievijas uzņēmums “Gazprom”, jo dabasgāze Latvijā tiek ievesta no šīs kaimiņvalsts. Savukārt gāzes cenu kāpums izraisīs elektroenerģijas un siltumenerģijas cenu celšanos.
Vai uzņēmumiem vajadzētu nodrošināties pret valūtas risku? Kādas ir iespējas?
Ņemot vērā ievērojamās valūtu svārstības, uzņēmumiem, kuru ienākumi un izdevumi ir dažādās valūtās, būtu ieteicams vērsties bankā, lai uzzinātu par iespējām nodrošināties pret valūtu svārstībām un noskaidrot, cik šāds pakalpojums maksā, lai novērtētu, vai tas atmaksājas.
Banku speciālisti atzīst, ka pašlaik vislielākā klientu interese ir par ārpusbiržas nākotnes darījumiem (“forwards”). Tā ir valūtas maiņa ar līgumā paredzētu veikšanas termiņu. Noslēdzot līgumu, klients ar banku vienojas par datumu, kurā pēc noteikta kursa tiks apmainīts noteikts valūtas daudzums.
Bieži klienti vilcinās noslēgt līgumu par šādu pakalpojumu, jo nav pārliecināti, ka attiecīgajā datumā viņu rīcībā būs nepieciešamie līdzekļi šā darījuma veikšanai. Tādā gadījumā var izmantot valūtas mijmaiņas darījumu (“swap”), kas paredz iespēju mainīt darījuma norēķina datumu.
Pagaidām vēl nav īpaši populāri banku pakalpojumi valūtas riska ierobežošanai, kas ir sarežģītāki un dārgāki (“options”). Tomēr to iespējas ir lielākas, un tiem raksturīgas gandrīz apdrošināšanas funkcijas. Klients būtībā iegādājas tiesības veikt vai neveikt valūtas maiņu par noteiktu kursu noteiktā datumā. Viņš dod sev iespēju nopelnīt, ja kurss attīstīsies viņam izdevīgi, un atteikties no darījuma, ja izrādīsies, ka tas viņam rada zaudējumus.
