Brīnos brīnīdamās par to putrojumu rakstā «Dome gaida iedzīvotāju atsaucību» («ZZ» 7. maijā).
Brīnos brīnīdamās par to putrojumu rakstā «Dome gaida iedzīvotāju atsaucību» («ZZ» 7. maijā). Nu nevar saistīt svētās dzejas rindas, kuras dziedot tauta ceļas kājās un noņem cepures, ar okupantiem veltīto pieminekli. Grūti krievu otrreizējo Latvijas okupāciju dēvēt par pilsētas atbrīvošanu, aicināt latviešu jaunatni godināt savas zemes «aizstāvjus». Vai vispār vajadzīga piemiņa tam, kā vieni okupanti nomainīja otrus?
Piemineklis, kas bija «uzsēdināts» uz bunkura, paldies Dievam, sabruka. Dome nezin kāpēc šo bunkuru uzskata par svētu vietu. Bet ne te kāds apglabāts, ne uzkalniņš svētīts.
Man pieņemams ir tikai pirmais domes ieteiktais variants. Tas uzkalniņš ir jāapzaļumo, uz tā var būt kāda lapenīte. Bērniem varētu izīrēt automašīnītes, velosipēdus, rīkot nelielas atrakcijas. Ziemā uz bunkura jāuzbūvē estakāde, lai pagarinātu slīdkalniņu braukšanai ar ragaviņām. Bērni ar savu gaišumu noņems šai vietai ļaunumu, ko te savulaik sanesa interfronte un dažādi mošķi. Bet, ja jau domei ir nauda, es to iesaku izlietot parkā nokaltušo koku izzāģēšanai, atkritumu tvertņu un apgaismes stabu nokrāsošanai, celiņu salabošanai, ar betona plāksnēm izlikt «taisno» ceļu no stacijas vārtiem uz parka ceļu, sakārtot izmīdīto stūri Lāčplēša pieminekļa zālienā. Paldies labajam sētniekam, kas stūros ielicis akmeņus, kas drusciņ pasargā zālienu. Vajadzētu arī apkopt balto krustu, izdomāt, ko iesākt ar skulptūriņu «Lācītis ar medus podu», ar neizlasāmu uzrakstu akmeņiem, kam varbūt piemērotāka vieta ir kapsētās.
Ja nauda tiks izlietota šiem darbiem, ceru, ka parks izskatīsies nedaudz labāks, un tad, ja ļoti gribas, sakārtotā vidē var uzstādīt arī akmeni ar tautiskiem latviskiem rakstiem.
