Uz biežāk uzdotajiem lasītāju jautājumiem atbild Latvijas Bankas preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis.
Uz biežāk uzdotajiem lasītāju jautājumiem atbild Latvijas Bankas preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis.
Ko pirms pārejas uz eiro eirozonas valstīs deva cenu norādīšana gan nacionālajā valūtā, gan eiro un īslaicīga paralēla divu valūtu izmantošana? Vai Latvijā būs līdzīga pieeja?
Norādot cenas gan nacionālajā valūtā, gan eiro pirms eiro ieviešanas, valstu mērķis bija nodrošināties pret nepamatotu cenu paaugstinājumu, pārejot uz jauno valūtu. Pircēji tika iepazīstināti ar preču cenām eiro, lai mazinātos kārdinājums tās pēkšņi celt. Latvijas Banka valdībai ieteikusi šo cenu norādes praksi savlaicīgi ieviest arī Latvijā, lai nepamatotu cenu “noapaļošanu”, kas iespējama uz eiro ieviešanas rēķina, samazinātu līdz minimumam.
Pēc eiro ieviešanas gandrīz visās līdzšinējās eirozonas valstīs salīdzinoši īsu laiku apgrozībā vienlaikus bija gan eiro, gan nacionālā valūta. Ilgākais, ko tam atvēlēja, bija divi mēneši. Arī Latvijā rīkosimies līdzīgi, vēl vienojoties, cik ilgi tas valstī būtu ērti un nepieciešami. Pircējs varēs maksāt abās valūtās, taču atlikums vienmēr tiks izdots eiro. Tas ir parocīgi pircējam, jo palīdz pakāpeniski pierast pie jaunās valūtas, bet sagādā neērtības pārdevējam, kuram jāstrādā ar divām valūtām.
Kopš eiro ieviešanas daudzas eirozonas valstu centrālās bankas bez laika ierobežojuma turpina mainīt nacionālo valūtu pret eiro vai arī noteikušas tam ilgu laika periodu. Latvijas Banka plāno rīkoties līdzīgi, nosakot, ka pēc pārejas uz eiro apgrozībā esošos latus neierobežotu laiku būs iespējams apmainīt pret eiro.
Vai visas Latvijas Bankas izlaistās naudas zīmes ir derīgas?
Neviens no Latvijas Bankas kopš 1993. gada izlaistajiem latiem un santīmiem nav zaudējis savu derīgumu un ir lietojams norēķinos. Parasti naudas zīmes, ja tās nav bojātas, tiek pieņemtas, maksājot par precēm un pakalpojumiem. Tomēr dažkārt pārdevēji ir atsacījušies pieņemt divu latu monētas, kļūdaini uzskatot par nederīgām vai viltotām. Jāatgādina, ka Latvijā apgrozībā ir trīs veidu divu latu monētas – 1993. gadā apgrozībā laistās ar govs attēlu un etnogrāfisko rakstu un 1999. gadā apgrozībā laistās bimetāla monētas. Visas trīs ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijas Republikā.
Pārdevējiem un kasieriem, lai izvairītos no viltojumiem, nav jāpārkāpj likums, atsakoties pieņemt likumīgu maksāšanas līdzekli, bet jāiepazīst savas valsts nauda. Jo īpaši tāpēc, ka šie cilvēki ir izvēlējušies profesiju, kas saistīta ar maksājumiem un skaidras naudas pieņemšanu.
Latvijas Banka konsultē tos veikalu un citu maksāšanas vietu kasierus, kas izsaka vēlmi labāk iepazīt naudu. Tas iespējams gan individuāli, gan organizējot lekciju grupai. Latvijas Bankā un tās filiālēs Rīgā, Liepājā, Valmierā, Daugavpilī un Rēzeknē ir pieejami informatīvi bukleti par Latvijas naudas zīmju izskatu un pretviltošanas elementiem. Izsmeļošu informāciju var iegūt arī Latvijas Bankas mājas lapā www.bank.lv.
Kā rīkoties, ja veikalā un citās vietās atsakās pieņemt latus, maksājot par precēm un pakalpojumiem?
Lati ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijā. Par atteikšanos pieņemt Latvijas naudas zīmes informējams Valsts ieņēmumu dienests. Tam ir tiesības sodīt par šo likumpārkāpumu ar naudas sodu līdz 50 latiem, bet par atkārtotu pārkāpumu gada laikā pēc administratīvā soda piemērošanas ar naudas sodu līdz 100 latiem, atņemot tiesības ieņemt noteiktus amatus vai veikt zināma veida uzņēmējdarbību vai bez tā.
Protams, pārdevējam un pircējam vienojoties, savstarpējos norēķinos var izmantot arī citas valūtas. Tradicionāli maksājumi par nekustamo īpašumu daudzos gadījumos tiek veikti ASV dolāros un eiro. Šīm valūtām priekšroku dod arī automašīnu tirgotāji.
