Laikā, kad valstī vai visās iespējamās iestādēs notiek masveidīga jostu savilkšana līdz bezelpas ģībonim, divas Jelgavas puses vietvaras pamanījušās izcelties ar vairāk nekā apšaubāmu rīcību.Vispārējas resursu optimizācijas laikā novada vadība apliecinājusi savu rijību, apbrīnojamā vienprātībā balsojot par nesamērīgu atalgojumu, savukārt pilsētas dižkungi bez mazākajiem sirdsapziņas pārmetumiem līdz sešiem darbiniekiem paplašinājuši savu «preses komandu».Salīdzinājumam – divi piemēri. Liepājā, kur ir 86 tūkstoši iedzīvotāju, pašvaldībā strādā pieci speciālisti, kas nodarbojas gan ar mārketinga, gan sabiedrisko attiecību jautājumiem, bet ar augustu darbinieku skaits par vienu samazināsies. Savukārt Valmierā, kas iedzīvotāju skaita ziņā gan ir krietni mazāka par Jelgavu, ar informēšanu un pašvaldības tēla veidošanu nodarbojas tikai divi darbinieki. Jāpiebilst, ka abās pilsētās vietvaras preses ļaudis informē ne vien par domes, bet arī pašvaldības uzņēmumu darbiem.Uz Jelgavas fona varētu šķist, ka abās pārējās pilsētās vispār nekas nenotiek, ja informēšanas darbā iesaistīti tik pieticīgi resursi. Tomēr katrs, kurš kaut vienā no tām pabijis, pārliecinājies par pretējo. Paliek tikai jautājums, cik racionāli Jelgavā informācijas vajadzībām tiek tērēti nebūt ne bezizmēra resursi, barojot gan preses dienestu, gan «kabatas mediju». Un pašvaldības taisnošanās par krietnu laiku «glabātu» neaizpildītu štata vietu te šķiet smieklīga un kalpo kā vēl viens nesaimnieciskuma apliecinājums. To pašu faktiski var sacīt arī par mēra palīga vietas izveidošanu, lai kā to slēptu aiz kompetences maskas. Naudu, kas nav jāpelna, bet tikai jāsadala, vējā kaisīt nav grūti.
