Pretēji iepriekš izskanējušajam viedoklim, ka valsts akciju sabiedrības «Latvijas valsts ceļi» rīcībā ir ievērojami līdzekļi, tās Centra reģiona Jelgavas nodaļas vadītājs Jānis Lange uzskata, ka tas neatbilst patiesībai. Piešķirtās naudas pietiks vien neatliekamajiem darbiem, un tiks atjaunoti atsevišķi Jelgavas rajona ceļu posmi.
Jau informējām, ka aizvadītās nedēļas Jelgavas domes sēdē, pieņemot pilsētas 2009. gada budžetu, izskanēja doma, ka valdības politikas dēļ nevienlīdzīgos apstākļos esot pašvaldību un valsts ceļu uzturētāji. Kamēr pašvaldības viena kilometra ielu uzturēšanai no valsts saņem 900 latu, tikmēr valsts akciju sabiedrības «Latvijas valsts ceļi» rīcībā nonākot seši tūkstoši latu viena valsts ceļu kilometra aprūpei.Divreiz mazāk«Nav skaidrs, kur pašvaldības dabūjušas šādu informāciju, jo 2009. gadam man 575 kilometru dažāda seguma ceļu uzturēšanai piešķirti mazliet vairāk nekā 1,6 miljoni latu,» skaidro J.Lange. Rajonā labā stāvoklī ir tikai aptuveni piektā daļa autoceļu, tāpēc J.Lange sarunā ar «Ziņām» nesola, ka stāvoklis šā gada laikā varētu uzlaboties, jo «piešķirto līdzekļu pietiks, lai tas ievērojami nepasliktinātos». «Latvijas valsts ceļu» pārstāvis arī piebilst, ka sliktā un ļoti sliktā stāvoklī ir 49 procenti rajona autoceļu. Vēl kritiskākas ir brauktuves ar grants segumu – daudzmaz labā stāvoklī ir vien septiņi procenti grantētās «tēvajostas». Pašlaik galvenā uzmanība tiekot pievērsta ziemas kopšanai, pie bedru aizlāpīšanas ceļinieki sola ķerties aprīlī, savukārt grants ceļus greiderēt – sākot ar jūniju. Jelgavā – maģistrālās ielasSalīdzinoši nelielu naudas summu – aptuveni 40 tūkstošus latu – uzņēmums iecerējis tērēt līdzfinansējumam maģistrālo pilsētas ielu uzturēšanai. Tās ir Lietuvas šoseja, Rūpniecības, Miera, Aizsargu un Atmodas iela, Loka maģistrāle, kā arī Dobeles šoseja un Kalnciema ceļš. Papildus minētajam līdzfinansējumam, kā ik gadu, tiks veikta satiksmes drošības pārraudzība pilsētā. Tā ietver arī ceļu stāvokļa novērtējumu un rekomendācijas tā sakārtošanai.Privātās un valsts partnerība?J.Lange skaidro, ka lauvastiesa naudas rajona ceļu uzturēšanai tiek saņemta no Autoceļu fonda, un par šiem līdzekļiem tiek veikti remonta un rekonstrukcijas darbi. Par tā saucamo Eiropas naudu no Kohēzijas un Reģionālās attīstības fonda šogad nopietni Jelgavas rajona ceļu sakārtošanas darbi nav paredzēti.«Iepriekš bija daudz runu, ka netālā nākotnē par ātrgaitas maģistrāli varētu pārtapt Jelgavas – Rīgas šoseja, un Ministru kabinetam par to jāizšķiras šogad. Vai tā būs, nevaru apgalvot, jo valstī kardināli mainījusies situācija,» piebilst amatpersona.Atgādinām, ka minētā maģistrāle par ātrgaitas autoceļu varētu tapt privātās un valsts partnerības ceļā – kā koncesija. Iecerēts, ka tuvākajā laikā pēc līdzīga principa tiks finansēta autoceļa posma Rīgas apvedceļš – Sēnīte rekonstrukcija.J.Lange spriež, ka laika gaitā varētu tapt skaidrs, vai šāds finansēšanas un būvniecības modelis Latvijas apstākļos ir dzīvotspējīgs. Jelgavas rajona ceļu uzturēšana 2009. gadāPiešķirtie līdzekļi – 1 675 100 latuKopējais dažāda seguma un nozīmes ceļu garums – 575 kilometriViena kilometra uzturēšanai – 2913 latuDažādas nozīmes Jelgavas rajona ceļiGalvenie valsts ceļi – 65 kilometri (Rīga – Liepāja un Rīga – Jelgava)1. šķiras ceļi – 169 kilometri2. šķiras ceļi – 341 kilometrs52 tiltiAr asfaltbetona segumu – 351 kilometrsAr šķembu un grants segumu – 284 kilometri
