Beidzot sabiedrībā uzsākta plašāka diskusija par korupciju medicīnā, kur ar likumu noteiktajiem ārstēšanās izdevumiem ārsti papildus iekasē tā saukto honorāru.
Beidzot sabiedrībā uzsākta plašāka diskusija par korupciju medicīnā, kur ar likumu noteiktajiem ārstēšanās izdevumiem ārsti papildus iekasē tā saukto honorāru. Žēl gan, ka šī diskusija uzsākta tikai tagad, kad Medicīniskās aprūpes un darbspējas ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekcijai jau jānodod materiāli prokuratūrai, lai izmeklētu kādas pacientes nāves gadījumu. Viņai nepamatoti novilcināta operācija, jo tuvinieki laikus nav paspējuši Stradiņa slimnīcas Neiroķirurģijas nodaļas vadītājam Igoram Aksikam iemaksāt prasītos 500 latus par operācijas veikšanu. Aksiks jau nav vienīgais, kas uzskata, ka par savu darbu pelnījis pieklājīgu atalgojumu. Jāatzīst, ka medicīnā darbojas sistēma, kuras neatņemama daļa ir aplokšņu honorāri ārstiem. Īpaši izplatīta šī kukuļošana ir starp tiem ārstiem, kuru pārziņā ir rets un dārgs medicīniskais aprīkojums, pēc kura ir arī lielāks pieprasījums. To ne vienreiz vien atzinuši paši ārsti. Nožēlojami gan ir tas, ka cilvēki, kas devuši Hipokrāta zvērestu, nodarbojas ar tik primitīvu šantāžu un tuviniekiem neatliek nekas cits kā maksāt, kaut gan no nodokļu maksātāju naudas par pacientu ārstēšanu jau vienreiz ir samaksāts. Latvijas Ārstu biedrībai ar steigu jāizskauž neoficiālo honorāru maksājumi un tikai tad varētu sākt domāt par algu pielikumiem.
«Liksim jaunu bildi iekšā», apmēram pie tāda secinājuma otrdien nonāca Valdība pēc divu stundu ilgas diskusijas, secinot, ka arī atkārtotais konkurss uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja amatu ir izgāzies. Nekas cits neatliek kā secināt, ka Valdība kārtējo reizi ir apliecinājusi savu politisko impotenci, kas intensificējas, tuvojoties vēlēšanām. Ir izsludināts nākamais konkurss, kuram var pieteikties līdz 12. augustam, lai gan KNAB darbu bija paredzēts uzsākt jau 1. jūlijā. Šoreiz gan atbildīgās amatpersonas sola, ka šim pēc kārtas jau trešajam konkursam tiks nodrošināta lielāka konfidencialitāte. Taču joprojām nav pārliecības, ka tiks atrasts atbilstošs kandidāts, jo šā konkursa organizācija vairāk līdzinās cirka izrādei.
Ar skandālu sācies «tautpartijieša» R.Paula lolotais festivāls «Jaunais vilnis», kura organizatori pasākuma reklāmas materiālos norādījuši, ka tajā piedalīsies latviešu populārākā grupa «Prāta vētra», ar kuru vienošanās tā arī netika saskaņota. SIA ««Prāta vētras» skaņu ierakstu kompānija» jau vērsusies Rīgas apgabaltiesā ar prasību pret konkursa «Jaunais vilnis» organizētāju «Dzintara disks» par maldinošas reklāmas izplatīšanu, goda un cieņas aizskaršanu, preču zīmes nelikumīgu izmantošanu un negodīgu konkurenci. Šis gadījums apliecina, ka Latvijā kultūras menedžments vēl ir vājš, ka tiek pieļautas primitīvas kļūdas.
Pagājušās nedēļas sestdiena iegājusi vēsturē kā briesmīgākā aviošova katastrofas diena, kad Ukrainas gaisa spēku 14. korpuss atzīmēja 60. gadadienu un izklaidēja skatītājus ar dažādiem sarežģītiem gaisa trikiem. Viens no tiem neizdevās, un krievu aviācijas «brīnums» iznīcinātājs «Su – 27» ietriecās skatītāju rindās. Bojā gāja 83 cilvēki, to skaitā septiņi bērni, un 116 šova vērotāju tika ievainoti.
Ukrainas prezidents L.Kučma jau paziņojis par Ukrainas Gaisa spēku vadītāja atlaišanu un norādījis, ka vainīgie noteikti tiks sodīti atbilstoši likuma bardzībai. Kučma arī apsver iespēju turpmāk aizliegt organizēt militārās gaisa parādes.
ASV turpina īstenot agresīvo politiku pret tā dēvētajām «ļaunuma ass» valstīm, pie kurām, pēc ASV prezidenta Džordža Buša domām, jāpieskaita Irāka, Irāna un Ziemeļkoreja. Irānas armijas vadītājs ģenerālis H.Firuzabadi nācis klajā ar paziņojumu, ka jau licis sagatavoties Irānas bruņotajiem spēkiem pret iespējamiem ASV triecieniem. Kaujas gatavībā ir arī Irākas bruņotie spēki, jo ASV agresīvā ārpolitika apdraud minēto valstu suverenitāti un pasaules globālā miera ideju, par kuras aizstāvjiem sevi uzskata tieši ASV pilsoņi.
Šonedēļ atkal uzliesmojušas asiņainas sadursmes starp Krievijas Federācijas bruņotajiem spēkiem un Čečenu kaujiniekiem Krievijas un Gruzijas pierobežā. Gruzija apsūdzējusi Krieviju savas gaisa telpas pārkāpšanā un valsts teritorijas bombardēšanā. Savukārt Krievija savu rīcību attaisnojusi ar to, ka Gruzijas valdība pieļauj Čečenu kaujinieku bāzēšanos savā teritorijā.
Šai sakarā ar saviem paziņojumiem nākušas klajā arī ASV, norādot, ka Krievija pārkāpusi Gruzijas teritoriālo integritāti un suverenitāti.
