Kādā pēcpusdienā pusdienojot pamanīju kādu jaunieti izskatījās 16-17 gadus vecs, kurš ļoti prasmīgi centās aizņemties naudu, kas galarezultātā viņam arī izdevās.
Kādā pēcpusdienā pusdienojot pamanīju kādu jaunieti izskatījās 16-17 gadus vecs, kurš ļoti prasmīgi centās aizņemties naudu, kas galarezultātā viņam arī izdevās. Nelielas apbrīnas pārņemts uzsāku ar viņu sarunu, un lūk kāda tā izvērtās:
Cik bieži tu aizņemies naudu?
Četras līdz sešas reizes mēnesī.
Cik liela ir summa, ko tu aizņemies?
Vienu latu. Dažreiz vairāk. Skatoties cik man vajag.
Cik ilgs laiks paiet, kamēr tu atdod parādu?
Kad man ir nauda, es uzreiz to atdodu.
Kam tev tā ir jāaizņemas? Kādam nolūkam?
Dažreiz man nesanāk cigaretēm. Citreiz ir kaut kur jābrauc un man nav pietiekoši daudz naudas. Vēl ir arī citi dažādi gadījumi.
Vai tu pats esi aizdevis naudu?
Tad, kad man ir nauda un neesmu nevienam parādā, tad es to aizdodu. Bet, skatoties, cik lielu summu.
Vai cilvēki, kuriem tu aizdod, tev atdod parādu?
Jā. Nekad nav bijis tā, ka man neatdod.
Kā tu domā, vai ir kāds cilvēks, kurš nekad nav aizņēmies naudu?
Tādu cilvēku jūs neatradīsiet, jo katrs reiz ir aizņēmies naudu.
