Nodarbinātības valsts dienests pagājušā gada beigās aptaujājis gandrīz 3000 ilgstošo bezdarbnieku – cilvēku, kam ilgāk par gadu nav izdevies atrast darbu.
Nodarbinātības valsts dienests pagājušā gada beigās aptaujājis gandrīz 3000 ilgstošo bezdarbnieku – cilvēku, kam ilgāk par gadu nav izdevies atrast darbu. Aptaujas mērķis bija noskaidrot – kāpēc. Uzzinātos iemeslus dienesta darbinieki analizēja saistībā ar bezdarbnieku izglītību un iegūto profesiju.
Dienesta sabiedrisko attiecību speciāliste Lorija Lietaviete uzsver, ka tieši jaunākajā bezdarbnieku vecuma grupā (pavisam aptauja tika veikta četrās vecuma grupās) no 15 līdz 24 gadiem septiņiem procentiem ilgstošo bezdarbnieku nav pabeigta pamatizglītība. Ļoti liels ir arī bezdarbnieku īpatsvars, kuriem ir tikai pamatizglītība (15 līdz 24 gadus veciem jauniešiem – 31 procents, 25 līdz 29 gadiem – 25 procenti).
Nodarbinātības valsts dienesta direktors Alvis Vītols atzīst, ka šie dati ir šokējoši, jo jauniešiem ir jāmācas skolās, nevis jāreģistrējas par bezdarbniekiem. Neieguvuši profesiju, viņi nav spējīgi konkurēt darba tirgū, un vienīgais, kas var palīdzēt, ir izglītības sistēmas sakārtošana. Izglītības un zinātnes ministrijai un valstij būtu jārūpējas, lai jaunieši iegūst pamatizglītību un profesiju. Svarīgi panākt arī, lai, pabeidzot mācību iestādi, viņi būtu konkurētspējīgi darba tirgū.
Aptauja apliecinājusi, ka daļai ilgstošo bezdarbnieku amats ir iegūts vienīgi darba gaitā, viņiem nav profesionālo izglītību apliecinoša dokumenta, kam pašlaik darba tirgū ir izšķiroša nozīme. 11,9 procenti no aptaujātajiem atzīst, ka viņiem nav profesionālās izglītības. Katram trešajam (32 procentiem) no jauniešiem 15 līdz 24 gadu vecumā un katram septītajam (15 procentiem) 25 līdz 29 gadu vecumā nav profesionālās izglītības. Bet 60 procenti apgalvo, ka vēlētos iegūt kādu profesiju. Likumsakarīgi, ka lielākajai daļai no aptaujātajiem bezdarbniekiem jauniešiem nav arī darba stāža. Savu veselības stāvokli 70 procenti aptaujāto vērtē kā labu un darba slodzei piemērotu.
Atsevišķu rajonu datu analīze liecina, ka profesijas nav 37,5 procentiem ilgstošo bezdarbnieku Ventspils rajonā, 39,4 procentiem Tukuma, attiecīgi 27,9 un 24,5 procentiem Bauskas un Valmieras rajonā. Cēsu un Dobeles rajonā aptaujāto vidū nav bijis neviena ilgstošā bezdarbnieka bez profesijas. Kā vienu no būtiskākajiem iemesliem ieilgušajam bezdarbam cilvēki minējuši to, ka valstī netiek veidoti uzņēmējdarbībai labvēlīgi nosacījumi un tādēļ nerodas jaunas darba vietas.
Nodarbinātības dienesta Jelgavas filiāles vadītājs Juris Dobrovoļskis norāda, ka mūsu pilsētā un rajonā bezdarba īpatsvars jauniešu vidū ir lielāks nekā pirmspensijas vecuma iedzīvotāju vidū. Proti, grupā no 15 līdz 24 gadiem bezdarbnieku uzskaitē ir 756 jaunieši. Savukārt pirmspensijas gados (sievietes pēc 50, vīrieši pēc 55 gadiem) reģistrēti 610 bezdarbnieki. J.Dobrovoļskis atzīst, ka šogad bezdarbnieku izglītošanai un profesijas apguvei vai pārkvalifikācijai atvēlēts daudz mazāk līdzekļu nekā pērn – 3,989 miljonu latu vietā šogad būs jāapmierinās ar 1,745 miljoniem. Pagaidām nav zināmi noteikti ieguldījumu apjomi atsevišķās izglītošanas programmās, tomēr iespējas būs krietni mazākas.
Nodarbinātības dienesta filiāles vecākā inspektore Anita Dolace atzinīgi vērtē pagājušajā gadā dienesta aizsākto jauniešu darbā iesaistīšanas programmu. Jelgavā ar tās palīdzību četros uzņēmumos ar darbu nodrošināti astoņi jaunieši.
Studenti var pieteikties vasaras darbam Vācijā
Nodarbinātības valsts dienests aicina augstskolu dienas nodaļas studentus pieteikties vasaras brīvlaikā darbam Vācijā. Studentiem ir jāpiesakās savas augstskolas Ārzemju sakaru daļā vai pie noteiktās kontaktpersonas līdz janvāra beigām.
Šāda iespēja, kā informē Nodarbinātības dienesta sabiedrisko attiecību speciāliste Lorija Lietaviete, studentiem tiek piedāvāta saskaņā ar Latvijas un Vācijas valdības vienošanos par Latvijas augstskolu dienas nodaļas studentu iespēju vasaras brīvlaikā strādāt Vācijā. Darbs tiek piedāvāts 120 studentiem no visas Latvijas un ne vairāk kā uz trim mēnešiem. No 1995. gada šo iespēju jau izmantojuši 585 jaunieši. Pēc savas izvēles viņi var pretendēt uz darbu lauksaimniecībā, rūpniecībā, restorānu un viesnīcu servisā, kā arī apkalpojošajā sfērā (firmu un iestāžu telpu tīrīšanā u.c.). Lai varētu pretendēt uz kādu no darbiem, studentam jābūt labām vācu valodas zināšanām sarunvalodas līmenī. Tiem, kas vēlas strādāt lauksaimniecībā un rūpniecībā, valodas zināšanas drīkst būt nedaudz zemākas.
Samaksa, kā norāda L.Lietaviete, katram ir individuāla. Piemēram, viens no studentiem pagājušajā gadā apkalpojošā sfērā mēnesī saņēma 2,5 tūkstošus vācu marku, no kuriem 729 DM atvilka par dzīvošanu un ēšanu. Pagājušā gada vasarā Vācijā strādāja 120 studentu, no tiem 73 – apkalpojošajā sfērā, 23 – telpu tīrīšanā, 15 – lauksaimniecībā un 9 – rūpniecībā.
Papildu informāciju var iegūt arī Nodarbinātības dienesta Ārzemju sakaru daļā Rīgā, K.Valdemāra ielā 38 (tālrunis 7021770).
