Droši vien daudzi bijušie 1. ģimnāzijas audzēkņi atceras latviešu valodas un literatūras skolotāju Valiju Ritu Brinkus. Brīvajā laikā no mazbērnu aprūpes viņa nolēmusi sevi veltīt sabiedriskajai dzīvei.
Droši vien daudzi bijušie 1. ģimnāzijas audzēkņi atceras latviešu valodas un literatūras skolotāju Valiju Ritu Brinkus. Brīvajā laikā no mazbērnu aprūpes viņa nolēmusi sevi veltīt sabiedriskajai dzīvei. Nu jau vairākus gadus viņa ir rūpīga JLB hroniste, kas biezās mapēs apkopo materiālus par sarīkojumiem. Lūdzu Brinkus kundzi atbildēt uz dažiem jautājumiem.
Ik gadu JLB hronikā atzīmēti apmēram desmit literāru un māksliniecisku sarīkojumu. Tās ir mūsu izcilo novadnieku jubilejas, trimdas literātu viesošanās. Kas no pēdējā laikā rīkotā būtu īpaši uzsverams?
JLB izdevies Jelgavā atjaunot dzejas dienu tradīciju, kas vairāk nekā desmit gadu bija paputējusi. 2003. gada septembrī pie mums viesojās dzejniece Anda Līce. Publika bija atsaucīga. 2004. gada rudenī, sadarbojoties ar aģentūru “Kultūra”, nu jau aizsaulē aizgājušais režisors Guntis Krūmiņš noorganizēja vērienīgu dzejas dienu sarīkojumu, kurā piedalījās dzejnieki Eduards Aivars, Gunta Micāne, Mārtiņš Vērdiņš un Liliana Štauere – darbīga JLB kultūras dzīves organizatore.
Laba sadarbība mums izveidojusies ar Stērstu dzimtu. Jāmin gan sarīkojumi Elzas Stērstes un Edvarta Virzas Sidrabenes pagasta Billītēs, gan Zinātniskajā bibliotēkā un 1. ģimnāzijā. Šīs dzimtas pārstāvis tagad ir arī somu rakstnieks Juka Rislaki. Ar viņu jelgavniekiem bija ļoti interesanti tikties sakarā ar grāmatas (“Kur beidzas varavīksne”) par ģenerāli Krišjāni Berķi iznākšanu. Ģenerāļa dzimta ir saistīta ar mūsu pilsētu.
Ļoti labi izdevās arī Gunta Krūmiņa organizētā koktēlnieka Krišjāņa Kugras 100 gadu jubilejas atcere, ko atzīmēja gan Jelgavā, gan viņa dzimtajā Sidrabenes pagastā.
Man ir gandarījums par pērnruden rīkoto literāta un pasaku vācēja Anša Lerha – Puškaiša literāro pēcpusdienu ciklu, kurā mums izdevās ieinteresēt pamatskolu skolēnus, kas piedalījās ar pasaku inscenējumiem.
Literāru un māksliniecisku sarīkojumu bijis daudz. Vēl jāmin mūsu sportošanas tradīcija. Katru gadu, pateicoties Jāņa Raģa, Viļa Azeviča rosībai, vasaras vidū vienu svētdienu esam izbraukuši uz Enguri, kur jūras krastā agrākajā LLU sporta bāzē sacenšamies dažādos veterānu sporta veidos, peldamies un atpūšamies.
JLB veido vairāki zināmā mērā atsevišķi klubi, interešu apvienības. Lūdzu, raksturojiet tos!
Kopš 1996. gada decembra mums ir veco jelgavnieku klubs “Sendienas”, kur reizi mēnesī sanāk pārsvarā vecāka gadagājuma cilvēki, kurus vieno atmiņas par pirmskara Jelgavu un, protams, interesē tagadējās norises. Jau ilgu laiku darbojas dāmu klubiņš, ko vada Irēna Egle un kur regulāri no ikdienas steigas veldzējas vairāk nekā desmit kundžu. Viena no jaunākajām interešu apvienībām biedrībā ir senioru deju ansamblis “Rudens roze”. Tajā arī ir vecākas kundzes, kas iestudē dažādu tautu dejas, ko izpilda sarīkojumos. Tas tagad Eiropā ir moderns brīvā laika pavadīšanas veids. Pārsvarā jaunieši darbojas jauno dzejnieku klubā “Pieskāriens”, ko vada Iveta Skapste. Mums bija iecere veidot rokdarbnieku klubu, kurā ikviens varētu apgūt ko interesantu, taču iecere nav realizējusies. Līdzīgi pagaidām ir ar zolītes un šaha klubiem.
Lūdzu, pastāstiet par JLB organizētajām ekskursijām!
Tām ir ļoti liela piekrišana. Sezonā ceļojam gandrīz katru mēnesi. Nupat, piemēram, bijām Liepājā, Grobiņā. Autobusā dziedam, skaitām dzejoļus un, braucot mājās, minam, kurš kuram bijis ekskursijas sākumā izlozētais “sargeņģelis”. Ilgu laiku ceļojām tikai pa Latviju, taču pirms dažiem gadiem mūsu valdes locekle Elza Mistere noorganizēja braucienu uz Vāciju. Kopš tā laika esam bijuši arī Austrijā, Slovākijā, Somijā.
***
JLB valde atvainojas par tehniskajām neērtībām tiem jubilejas viesiem, kuri saņēma ielūgumus pa pastu.
***
Fakti Jelgavas Latviešu biedrības (JLB) vēsturē
1878. gadā, gatavojoties 50 gadu jubilejas atzīmēšanai kopš dzimtbūšanas atcelšanas Kurzemes guberņā, rosinās doma par JLB dibināšanu.
1880. gada 10. jūnijā Jelgavā, Cēra viesnīcas zālē nodibina JLB. Par šīs sabiedriskās organizācijas priekšsēdi tiek ievēlēts Kalnciema pagasta priekšsēdis Jānis Neimanis, par viņa vietnieku – Kurzemes gubernatora Lilienfelda padomnieks jurists un literāts Māteru Juris. Pieņem dibinātāju izstrādātos organizācijas statūtus, ievēl 30 runas vīru un trīs revidentus.
1881. gadā JLB nopērk Mēdema vasarnīcas dārzu.
No 1887. līdz 1901. un no 1904. līdz 1906. gadam JLB vada advokāts laikraksta “Tēvija” izdevējs un redaktors, vēlāk Latvijas valsts pirmais prezidents Jānis Čakste.
1895. gadā lielā mērā JLB organizē 4. vispārējos latviešu dziesmu svētkus.
1910. gads. Atklāj JLB jauno ēku Katoļu ielā 11. Tajā ir 23 telpas, zāle ar 850 skatītāju vietām, tam laikam moderns elektriskais apgaismojums.
Otrā pasaules karā šajā ēkā izceļas ugunsgrēks. 1953. gadā pārpalikušās sienas tiek nojauktas.
1990. gada 10. jūnijā, JLB 110. gadadienā, organizācija tiek atjaunota. Par tās priekšsēdi ievēl LLU profesoru Aloizu Strodu.
No 1994. līdz 1999. gadam JLB vada vēsturnieks un sabiedriskais darbinieks Andris Tomašūns.
1999. gada aprīlī tiek atgūts JLB zemes īpašums Katoļu ielā. 2000. gadā tur tiek atklāts piemiņas akmens agrākajam JLB namam.
No 1999. gada JLB vada Jelgavas psihiatriskās slimnīcas “Ģintermuiža” nodaļas vadītājs ārsts Paulis Rēvelis.
2001. gada 8. augustā Sv.Annas baznīcā norit karoga iesvētīšana.
2002. gada 6. janvārī iesvētītas JLB jaunā biroja telpas Lielajā ielā 13.
2003. gadā pēc JLB iniciatīvas arhitekte Aija Ziemeļniece izstrādā piemiņas vietas projektu agrākajos Jāņa kapos (tagad Ā.Alunāna parkā).
2004. gads pēc JLB iniciatīvas vēsturniece Janīna Šūberte saraksta grāmatu par Jāni Čaksti, īpaši akcentējot viņa darbību Jelgavā.
