Galvu reibinošs ir ekskurss, sabiedriski nozīmīgo, reāli apnicīgo parādību gūzmā lūkojot, kā Latvijas tēls piezemējas privatizācijas reāliju zaņķī.
Galvu reibinošs ir ekskurss, sabiedriski nozīmīgo, reāli apnicīgo parādību gūzmā lūkojot, kā Latvijas tēls piezemējas privatizācijas reāliju zaņķī. Interesantāk iedomāties, ko Helsinku samitā deleģētie vietvalži brīvā tirgus principiem tikumīgi pielaulātajām ES temīdām tēlos, ja privatizācija mūsvalsts būšanās no sākta gala ir lieta par sevi. Pie kroņa labumu katla fehtmaņiem pilnā sastāvā rūmes nesanāk: treknākais virums tā kā nostrēbts, bet apetīte rodas ēdot. Neba nu privatizācijas batālijās savārītās ziepes tādi ēdīs.
Nevarēja atkal par privatizāciju un investīcijām labvēlīgiem apstākļiem atbildīgais ekonomikas Makārovs bez sava biezā vārda daudz apskandalētajai «Latvijas kuģniecībai» («LK») ministra krēslā nosēdēt. Nekas, ka nesen dievojās par privatizējamo uzņēmumu plejādi ar «LK» priekšgalā tik labu vien bilst. Jo, redz, «LK» pirkt joprojām neviens nepiesakās un, kā galvojis Privatizācijas aģentūras (PA) galvenais Naglis, nepieteiksies līdz pat potenciālo investoru pierakstīšanas pēdējai stundiņai 20. decembrī un varbūt arī pēc tam. Kādēļ gan ne, ja reiz Makārovs ministra un «LK» pilnvarnieka dubultpersonā «jokojis», ka PA valde, kurai «LK» investoru meklēšanā liela teikšana, sazin par cik miljoniem piekukuļota. Investori gan nejoko, bet labi ielāgo, kas un kā daudzina kaut kur (!) dzirdēto.
Arī bez «jociņiem» par Makārova «nopelniem» vismaz «LK» privatizācijas absurdā šaubu nav. Tāpat netrūkst citu augsti pilnvarotu faķīru, kuriem labāk pieklātos žākstīties kādā melnā humora festiņā. Citādi būs vēl «LK» ūtrupē jāpiedalās.
Kas zina, kad «Tēvzemes» ekonomikai atkal zemē metama būs Nagļa PA, tagad Makārova «sveiki un paldies» tikšot «LK» vadībai. Jo nekas neesot mūžīgs, it īpaši «LK» prezidents Kļaviņš, nu «LK» padomes priekšsēdis Skulte. Pirmajam «paldies» par kuģniecības izvilkšanu no miljonu parādiem, bet abiem «sveiki» par Makārova ministrēšanas starptautisku blamēšanu.
Gana bija rimis troksnis no augusta murgainās lemšanas valdībā par to, cik «LK» akciju investoriem pirmajā izsoles piegājienā piesolīt. Makārovs tad balsoja pret savas ministrijas izstrādātajiem privatizācijas pamatnoteikumiem, kas paredzēja par skaidru naudu pārdot 51% akciju un tikai pēc tam nieka 15% – par sertifikātiem. Loģiski balsot nevarēja, jo ekonomikas apakščinavniekiem nebija pielecis, ka tādu kārtību atzīst arī PA, bet iz «Tēvzemes» vēstīm ikvienam ģiedams, ka tāds PA Naglis Privatizācijas fonda pilnības labad «LK» kaut par sviestmaizi atdos. Tādēļ Makarovam vajadzēja, lai kontrolpakete tiek piespēlēta pa daļām, vienlaikus akcijas andelējot par sertifikātiem. Tā, redz, varēja akcijām cenu uzsist un pie viena «sertifikātu izmantošanas problēmu» nokārtot. Vai nav viena «Tēvzemes» cienīga problēma? Sertifikātu realizācijas termiņš, protams, nav aiz kalniem, bet nemaz nav skaidrs, vai Makārovs un «Tēvzemes» ministru Co par «LK» privatizācijas pamatnosacījumiem tolaik uzdeva «LK» biznesam un valsts interesēm optimāla investora piesaisti vai «vaučeru» izsēšanu tirgū kā kārtējo lietu par sevi. Savā stilā, bet līdzīgu motīvu vadīts, bezatbildībā ar «Tēvzemi» vienojoties, «LK» akcijas «kotēja» arī nopelniem bagātais satiksmes Gorbunovs ar savu «Ceļa» Co. Saprotams, ka, atskaitot dažus birokrātus, kuri allaž zina, ko lobē, un Lemburģijas sertifikātu maisus, kuriem zemāka akciju nominālvērtība nozīmē par vieniem papīrīšiem dabūt citus, kas citā izsolē atkal banknotēs pārtaps, pārējiem investoriem Makārova un Gorbunova sertificētā izsole – tā ne visai. Šķībi uzlūkotie sveš(aj)o zuteņi par «LK» interesējās arvien mazāk, līdz pazuda ne paldies, ne sveiki nepateikuši.
Nākamais dziedājums varoņeposā, protams, ir par sešiem «Panamax» tankkuģiem, kurus Kuģniecības aizvēsturiskās flotes modernizācijas vārdā par 34 milj. gabalā vai arī, kā projekta pavaddokumentos bija atklājis «LK» pilnvarnieks Cepurnieks, par 30 milj. gabalā «LK» vadība grasījās pasūtīt solīdai Dienvidkorejas firmai «Hyundai Heavy Industries Co». Cepurnieks, kolēģim Lakučam daudz palīdzot, «atklājumu» vaļsirdīgi klāstīja tā, ka «LK» vadība par tankkuģiem mēģinājusi pārmaksāt savus 20 miljonus. Tādēļ liktenīgajā 12. novembra vakarā PA valdes ārkārtas saietā tika nolemts kuģu būvēšanu atlikt, līdz kaut kad tiks pabeigta «LK» privatizācijas pirmā kārta. Saprotams, «Hyundai» bosi, pastardienu gaidot, labāk duci kuģu «LK» konkurentiem uzbūvēs.
Ko nu vairs par investoriem runās, ja pie jauniem kuģiem «LK» tiks labi ja pēc gada, kad, kā apgalvo «LK» prezidents Kļaviņš, tankkuģus būvēt kopumā iznāks par 2 līdz 4 miljoniem USD dārgāk. Vēl bez pārdesmit tūkstošiem, kurus «LK» tērējusi un turpmāk tērēs kuģu būvētāju meklēšanā, nedabūto fraktu maksājumu dēļ uzņēmums zaudēšot arī 18 miljonu USD. Un ne to vien. Naglis atkal pareģo – šoreiz «LK» drīzu konkurētnespēju, kad vispasaules kuģošanas inspektori «LK» flagmaņu vairumam pilnā apjomā noteikšot amortizācijas atskaitījumus. Vēl trakāk – antīkā flote nevarēšot pat ostās enkurus izmest. Lai nu kā, pēc kārtējā skandāla «LK» akciju vērtība, par citu privatizējamo uzņēmumu prestižu nerunājot, kritīsies pavisam noteikti.
Neiedziļinoties «LK» un «Huyndai» nodomu protokola juridiski pinķerīgajās detaļās, par skandāla būtību var spriest pēc rezultātiem. Iespējams, ka «LK» padome nevar pamatot kuģu būves izmaksu novērtējumu attiecībā pret auditkompānijas «Pricewaterhouse Coopers» veikto «LK» novērtējumu kopumā. Tāpat var strīdēties par to, cik lielā mērā tankkuģu pasūtījums ir «LK» vadības vai PA valdes kompetencē. Taču ne jau Cepurnieka, pat ne Makārova taisnās tiesas priekšā «LK» vadība atbildēs par savu morāli, biznesa plāniem un iecerētā darījuma likumību. Cepurnieks, aktuālo raganu prāvu noorganizējot, veikli izvairās no atbildības par darījuma, kuru pats atbalstījis vai vismaz tajā piedalījies kā labi atalgots un «Tēvzemes» pilnvarots uzraugs, saimniecisko jēgu un formālo likumību. Afērās rūdītā Lakuča persona atbilst ne jau pilnvarnieka, bet klasiska prihvatizatora kritērijiem. Bet ekonomikas Makārova «piesardzīgais optimisms» būs pagaidām vēl nerakstīta sadaļa valdības deklarācijā – kā lieta par sevi, par ko praktiskais prāts, kā zināms, neko jēdzīgu nevar pateikt.
