Aizvadītajā apkures sezonā iekrāto parādu summa par siltumenerģiju Latvijā tuvojas 100 miljoniem latu, atzīst Latvijas Pašvaldību savienības eksperts enerģētikas jautājumos Paulis Barons. Viņš norāda: lai nepieļautu šādu situāciju nākotnē, cik vien iespējams, jāizmanto Eiropas fondu līdzekļi ēku siltināšanai, lai rēķini par apkuri būtu mazāki. Aktuāls gan joprojām ir jautājums – kā līdz jaunās apkures sezonas sākumam segt līdz šim iekrātos parādus?– Aizvadītajā apkures sezonā Latvijā uzkrājušies lieli parādi par saņemto siltumenerģiju. Kāda īsti ir situācija?Parādi ir uzkrājušies un palielinājušies burtiski par visiem komunālajiem pakalpojumiem, bet situācija ar siltumenerģiju, protams, ir vissmagākā. Kopējie dati pilnībā vēl nav apkopoti, taču ir skaidrs, ka situācija ir nopietna. Jau no pagājušā gada septembra līdz gada sākumam parādi bija būtiski palielinājušies, veidojot apmēram 60 miljonus latu. Skaidrs, ka šobrīd situācija ir vēl problemātiskāka. Protams, redzot šādus skaitļus, rodas jautājums – ko darīt?! Parādi ir jāmaksā – tas nu ir skaidrs. Būtu arī beidzot jāsaprot, ka runa nav par sociālu problēmu. Protams, noteikta daļa mājsaimniecību saņem sociālo pabalstu no pašvaldības, bet tas jau nav ne glābiņš, ne problēmas risinājums. Tā tiek tikai noēsti pašvaldības līdzekļi, bet labuma no tā nav nekāda. Bezdarbs valstī arī nav mazinājies, taču tajā pašā laikā šogad vien ir palielināts PVN, kā arī augušas degvielas cenas. Tuvākajā laikā sagaidāms arī akcīzes nodokļa likmju kāpums, kas nozīmē vien to, ka nākamajā apkures sezonā izdevumi būs vēl lielāki. Jāatzīst, ka man nav pat vīzijas, kā parādus nomaksāt līdz rudens mēnešiem.– Cik liela ir provizoriskā kopējo apkures parādu summa pašreizējā brīdī?Nav vairs tālu no 100 miljoniem latu. Salīdzinoši laba situācija ir Rīgā, kur tiek izlietota apmēram puse no kopējā siltumenerģijas patēriņa, bet parāda summa ir 12 – 16 miljoni latu. Jāatzīst, ka mūsu rīcībā nav nekādu citu instrumentu parādu mazināšanai kā vien brēkšana pret debesīm un apelēšana pie Dieva.– Kurās pašvaldībās situācija šajā jomā ir problemātiskākā?Runa ir par Latgales puses pašvaldībām – Krustpils, Rēzekne, Ludza, Daugavpils. Parādi ir ne tikai trūcīgajiem iedzīvotājiem, bet arī salīdzinoši normāli situētām ģimenēm, kurām ir, piemēram, viens apgādnieks. Princips jau ir vienkāršs – ja cilvēkam būs jāizlemj, pirkt pārtiku vai samaksāt par siltumu, skaidrs, ka viņš nopirks maizes kukulīti.– Vai ir pamats bažām, ka, sākoties jaunajai apkures sezonai rudenī, daļai daudzdzīvokļu namu vai pat pašvaldību siltumu parādu dēļ varētu nepieslēgt?Jā! Atbilstoši Latvijas likumdošanai nedrīkst atslēgt apkuri par parādu nemaksāšanu, tomēr nepieslēgt siltumu parādniekam gan drīkst. Šis aspekts jau pagājušajā gadā daļai parādnieku radīja zināmas problēmas. Tomēr tad atsevišķas pašvaldības piesaistīja kredītresursus un problēmu it kā nokārtoja. Jāsaprot gan, ka arī pat tā saucamās labās pašvaldības nav naudas maisi un nevarēs visu laiku garantēt siltumpiegādes uzņēmumu pakalpojumu apmaksu.– Nereti ir ieteikts siltumenerģijas parādu samaksai ņemt kredītus. Kā vērtējat šādu iespēju?Aizņemties, lai nomaksātu parādus? Sanāk, ka no viena nauda tiktu aizlienēta, otram – atdota. Lai tam otram atdotu, jāņem vēl viens kredīts. Tā ir piramīda! Protams, pašvaldība var garantēt daļu kredīta, bet jārēķinās, ka arī šādi aizlienētai naudai būs procentmaksājumi. Šāda aizņemšanās parādu summu palielina. Banku piedāvātās procentlikmes šobrīd ir augstas. Viens no risinājumiem būtu līdzekļu aizņemšanās, lai realizētu kādu no energoefektivitātes veicināšanas shēmām – šim mērķim Latvijā joprojām pieejama pietiekami liela naudas summa, kas nav izmantota. Turklāt šo naudu nekā citādi izlietot faktiski nav iespējams.– Kā viens no siltumenerģijas parādu problēmas risinājumiem minēta iespēja noteikt, ka, pārdodot tos mājokļus, kuru īpašnieki vairs nespēj kārtot kredītsaistības, pirmām kārtām jāapmierina nevis kredītiestāžu, bet gan komunālo pakalpojumu sniedzēju prasības. Cik tālu ir tikts attiecībā uz šādas normas iespējamo pieņemšanu?Var teikt, ka viss karājas gaisā. Varas gaiteņos par to parunāja, bet līdz konkrētiem likumdošanas grozījumiem lieta tā arī nenonāca. Nekas izlemts nav. Turklāt, ja arī jau būtu pieņemts konkrēts lēmums, neko būtiski tas nemainītu. Tādējādi varbūt izdotos atgūt 10 procentu no kopējās parādu summas, bet ne vairāk, jo runa nav par dominējošajiem parādiem. Vislielākās summas veido daudz dažādi maziņi parādiņi, kas laika gaitā krājas. Ir arī parādi, kas krājas un velkas nu jau vairāku gadu garumā. Protams, baņķieri, ņemot vērā likumdevēja vilcināšanos, priekā var berzēt rokas.– Kā vērtējat Ekonomikas ministrijas ideju, ka siltumenerģijas tarifiem jābūt tādiem, lai tie, kas spēj samaksāt, to, vienkārši sakot, izdarītu gan par sevi, gan arī tiem, kas to vairs nespēj?Ja kaut ko tādu ieviestu, nemaksātu neviens. Kurš gan būtu ar mieru maksāt par sevi un vēl par savu kaimiņu? Šāda principa ieviešana būtu pārprasta sociālās palīdzības sistēma. Nedrīkst būt tā, ka viens strādā, lai rēķinus kārtotu, bet otrs – dzer aliņus un neko nedara, taču samaksāts beigās ir par abiem.– Un tomēr – kādu redzat iespējamo parādu problēmas risinājumu?Ja valsts līmenī arī turpmāk tiks uzskatīts, ka visu laiku jāgriež algas un jāceļ nodokļi, nekādu brīnumu nebūs, un nauda parādu nomaksai neuzradīsies. Ir jārada augsne ekonomiskai attīstībai, un tas attiecināms arī uz energopolitiku. Runa ir par ēku siltināšanu – nosiltinot daudzdzīvokļu ēkas, šim nolūkam izmantojot Eiropas fondu līdzekļus, tiktu panākts, ka nākamajā sezonā par siltumenerģiju būtu jāmaksā divas reizes mazāk. Citiem vārdiem sakot, vairāk uzmanības jāpievērš nevis tam, kā dzēst līdz šim radušos parādus, bet gan tam, kā nepieļaut jaunu parādu rašanos. VIEDOKĻIEDGARS VĪGANTS, SILTUMUZŅĒMUMU ASOCIĀCIJAS PADOMES LOCEKLIS, EKONOMIKAS MINISTRA PADOMNIEKS Parādu problēma jārisina, jo ir skaidrs, ka siltumapgādes uzņēmumi nevar atļauties ilgstoši nemaksāt par preču un pakalpojumu piegādi. Acīmredzot namu apsaimniekotājiem ir aktīvāk jāstrādā ar iedzīvotājiem, lai vasaras mēnešos parādi tomēr tiktu samaksāti. Ja runa ir par trūcīgiem iedzīvotājiem, kas nespēj maksāt savus parādus, jādomā par noteiktām sociālajām programmām. Doma, ka simtprocentīgi par siltumu nekad nav bijis samaksāts, nav nekāds mierinājums. Interesanti ir tas, kāpēc pietiekami daudz cilvēku regulāri samaksā par gāzi un elektroenerģiju, bet atļaujas nesamaksāt par siltumu. Vienkārši atslēgt, piemēram, vienam dzīvoklim apkuri nav tik vienkārši.VINSENTS MAKARIS,A/s «LATVIJAS GĀZE» PĀRSTĀVIS «Latvijas gāzei» ir pietiekami lielas problēmas ar individuālajiem, bet ne rūpnieciskajiem patērētājiem. Martā mājsaimniecības bija palikušas parādā uzņēmumam 6,4, bet rūpnieciskie patērētāji – 3,6 miljonus latu, no kuriem tieši siltumapgādes uzņēmumi veido pārliecinoši mazāko daļu. Apzināmies, ka patērētāju parādi siltumapgādes uzņēmumiem ir lieli, bet tie savukārt mums maksā kārtīgi. Jā, mēs prasām stingru maksājumu disciplīnu no siltumapgādes uzņēmumiem, taču jāsaprot, ka tas notiek tikai tāpēc, ka tāda pati disciplīna tiek prasīta no mums.
