Ap sešdesmit jelgavnieku, tostarp arī pilsētas mērs Andris Rāviņš, otrdien bija atnākuši uz diskusiju ar lielveikala būvniecības ieceres Cukura ielā 2 attīstītājiem – investīciju kompānijas «Eften Capital» un SIA «Auras centrs» pārstāvjiem. Lielākā daļa klātesošo palika pie viedokļa, ka lielveikals šajā vietā, kas atrodas blakus pilsētas atpūtas zonai un apmēram trīssimt metru no Jelgavas pils, neiederas. Iedzīvotāju mazāk radikālā prasība – pēc iespējas saskaņojot intereses, būtu vajadzīga būvniecības ieceres sabiedriskā apspriešana. Savukārt projekta attīstītāji centās pārliecināt, ka projekts ir pilsētai labvēlīgs un publiski par to spriests pietiekami. Arī A.Rāviņš «Ziņām» minēja, ka neredz pamatu izsludināt sabiedrisko apspriešanu un tādējādi pašvaldības Būvvaldei nāksies izsniegt būvatļauju.
Būvniecības likums ir nepilnīgs
«Būvniecības likums nosaka sabiedrības līdzdalību un atklātības principu visā būvniecības procesā, taču tajā diemžēl nav skaidri noteikts veids, kā sabiedrības pārstāvjiem ir iespējams rosināt būvniecības ieceres sabiedrisko apspriešanu. Ja pašvaldības būvvalde, kurai tas atļauts saistībā ar vides prasībām, to neizsludina, pretenziju gadījumā atliek vienīgi iespēja izdoto būvatļauju apstrīdēt tiesā, kas, protams, ir nepatīkami,» pēc apspriedes teica arhitekts jelgavnieks Vents Grietēns. Projekta attīstītājiem viņš uzdeva jautājumus gan par lielveikala iekļaušanos pilsētas centrā, gan par būvniecības ieceres atbilstību lokālplānojumam, kura sabiedriskā apspriešana 2014. gada jūlijā, kā atzina Cukura ielas iedzīvotājs inženieris Gunārs Segliņš, notika formāli. Proti, tajā nepiedalījās zemesgabala īpašnieki, kuriem, iespējams, jau tajā laikā bija vienošanās ar uzņēmumu «Depo», ka tur varētu tikt būvēts lielveikals. Par to vedina domāt «Eften Capital» pārstāvja Ulda Sprogas teiktais, ka SIA «Auras centrs» 2015. gada janvārī šo strīdīgo trīs hektāru lielo gabalu iegādājās jau ar līgumu, kas bija noslēgts ar «Depo». Tādējādi šai investīciju kompānijai ir visai nosacītas manevra iespējas. «Es četrus mēnešus intensīvi strādāju, lai izpētītu iespējas šajā vietā būvēt kaut ko līdzīgu AHHAA centram, kāds ir Tartu. Taču tas izrādījās nepieņemams,» vienai no aktīvākajām oponentēm arhitektūras studentei Laurai Kozulei sacīja U.Sproga.
Miljons ielu krustojumu pārbūvei
«Mums nav nekas pret lielveikalu «Depo», kurā es pats Rīgā iegriežos, pretenzijas ir pret vietu. Pašvaldības pieņemtais lokālplānojums prasa šajā teritorijā būvēt arhitektoniski augstvērtīgas un reprezentatīvas ēkas. Kā jūs saprotat jēdzienu «reprezentatīvs»?» projekta attīstītājiem jautāja inženieris Jānis Āboliņš, pārstāvot iniciatīvas grupu, kas nav mierā ar veikala būvniecību. Starptautiskās kompānijas «Eften Capital» vadītājs Latvijā Viktors Savins pauda, ka «reprezentatīvs» viņa izpratnē ir «kvalitatīvs», neattiecinot uz ēkas kādu īpašu funkciju. «Arī tad, ja varētu īstenoties plāns B un, piemēram, «Depo» sāktu būvmateriālus tirgot internetā, mēs atrastu citu nomnieku, jo projektētā ēka būs tāda, par ko jelgavniekiem nebūs kauns,» sacīja V.Savins.
Vairāki klātesošie jautāja, kā lielveikala atrašanās Cukura ielā mainītu ielu satiksmi. Paredzēts, ka par apļveida krustojumu tiks pārbūvēts Rīgas ielas un Garozas ielas/Kalnciema ceļa regulējamais krustojums, kā arī Rīgas ielas un Brīvības bulvāra krustojums. Kravas lielveikalam tiks pievestas pa Aviācijas un Peldu ielu, ko vēl investoram nāksies pagarināt.
