Jelgavas cietums nezudīs vismaz piecus gadus.
Nepievilcīgi no Pasta salas un arī dzelzceļa puses izskatās vēl 19. gadsimtā būvētais un padomju laikos ievērojami paplašinātais Jelgavas cietums, kuru bija paredzēts likvidēt 2019. gadā. Taču pagājušajā nedēļā valdībā pieņemtais lēmums uz gadu atlikt modernā Liepājas cietuma būves iepirkumu nozīmē to, ka vēl vismaz līdz 2023. gadam Jelgavai ar cietumu būs jāsadzīvo. Jelgavas cietumā, kur pašlaik ir ap 300 ieslodzīto, strādā arī aptuveni tikpat iekšlietu darbinieku. Bija paredzēts, ka jaunajā Liepājas cietumā, kur varētu izmitināt 1200 ieslodzīto, strādās nedaudz vairāk par 400 darbiniekiem. Turklāt to darba un soda izciešanas apstākļi būtu ievērojami labāki.
Jaunā cietumā strādāt būtu vieglāk
“Man ir bijusi iespēja apskatīt moderno un lielāko cietumu Zviedrijā. Tur ir viegli strādāt,” stāsta Jelgavas cietuma priekšnieka vietnieks Armands Blūms. Viņaprāt, notiesātie, atrodoties mūsdienīgā cietumā, tiek sekmīgāk kontrolēti un arī resocializēti jeb pāraudzināti. Jauni cietumi uzbūvēti arī Igaunijā. Taču ar igauņu lietpratēju palīdzību attīstītā modernā cietuma būve Liepājā pagaidām ir vienīgi “uz papīra”. “Nav sliktuma bez labuma, Jelgavai cietums dod darba vietas. Pie mums brauc arī no laukiem un pat Dobeles,” spriež A.Blūms.
Pārcelšanos uz jaunu vietu piesardzīgi vērtē arī Jelgavas cietumā aptaujātais 35 gadus vecais notiesātais ar nedaudz bālu seju. “Jaunā vietā varētu būt sarežģīti. Te esmu pieradis pie sava psihologa,” stāsta ieslodzītais vīrs. Jelgavas cietumā viņš strādā saimnieciskajos darbos un nopelnīto iespēju robežās sūta sievai un bērniem. Regulāri un kaut cik pilnvērtīgi ēdot, uzlabojusies vīra veselība. “Ienākot es svēru 55 kilogramus, tagad 75,” saka ieslodzītais. Tomēr vēlreiz atgriezties cietumā viņš nevēlas. “Diemžēl esmu tiesāts ne pirmo reizi, bet brīvības atņemšanu man piesprieda vien tagad. Tikai cietumā sapratu, ka ir jālabojas,” teic ieslodzītais.
Jelgavas cietumā turēja pusotru tūkstoti
Ne visi Jelgavas cietumā ieslodzītie samierinās ar dzīves apstākļiem, daži arī sūdzas tiesai. Visbiežāk par to, ka pietrūkst saules un vietas. Tomēr cietuma priekšnieka vietnieks A.Blūms domā, ka, veicot sīkus uzlabojumus, cietums Jelgavā vajadzības gadījumā vēl varētu pastāvēt gadus desmit. Grūtības valsts budžeta sabalansēšanā, kas tiek minēts kā galvenais Liepājas cietuma būves iepirkuma apturēšanas iemesls, vedina domāt, ka nupat pieņemtā valdības lēmuma darbība var tikt pagarināta. A.Blūms, kurš Jelgavas cietumā strādā no 1993. gada, atceras agrākos laikus, kad šeit izmitināts pat pusotrs tūkstotis ieslodzīto. Tad viņu sadzīves apstākļi bija ievērojami sliktāki, taču sūdzību mazāk.
Taciņas ap cietumu vijas pa vecam
Beidzamā lielākā investīcija Jelgavas cietuma nekustamajā mantā ir siltumtrašu un gāzes katlumājas izbūve, kas veikta pirms trim gadiem. Kopš tā laika cietuma skurstenis ar melniem dūmiem jelgavniekus vairs nekaitina. Vairāki stāvi cietuma ražošanas korpusos ir tukši. Ar dēļiem aizsistiem logiem ir arī 90. gados būvētais, bet nepabeigtais cietuma dzīvojamais korpuss. Tas liecina, ka tiesu reformu un dažādu sociālo procesu rezultātā ieslodzīto skaits Latvijā ir samazinājies. Tomēr vēl aizvien Jelgavas cietuma apkārtnē no Palīdzības ielas atzarojas sīkas taciņas, ko ieminuši likumpārkāpēji, kas meklē pēc iespējas izdevīgāku pozīciju, lai pāri cietumam katapultētu nelegālus saiņus ar narkotikām, mobilajiem telefoniem vai ieraugu brāgai. «Pārmetieni pie mums notiek viļņveidīgi. Citu nedēļu neviena, bet citu trīs četras reizes,” atzīst A.Blūms. Moderni cietumi tiek būvēti vietās, kur pārmetēji nemēdz rādīties.
