Pašreizējie veselības budžeta samazinājumi var izrādīties pēdējie daudziem onkoloģijas pacientiem! Valsts novērsusies no smagi slimajiem cilvēkiem, jo, samazinot budžetu, jau martā var nepietikt līdzekļu onkoloģijas pacientu ārstēšanai. Pieckārtīgā pacientu iemaksu pacelšana, iespējams, liks slimniekiem atteikties no ārstēšanās. Medikamentu kvotas, «rindas» uz dzīvību glābjošām zālēm vai to apmaksas atteikums – tāda ir slimnieku ikdiena, ko paredz mūsu valsts kompensējamo medikamentu sistēma.Patlaban likvidētas valsts programmas, kas līdz šim atdalīja dažādas nozares (ķirurģija, hematoloģija u.c.), un onkoloģiskie pacienti salikti «vienā katlā» ar citiem, turklāt mehāniski apcirpts budžets! Nav pamata domāt, ka pacientu skaits būs mazāks nekā citus gadus, jo dati rāda, ka saslimstība ar onkoloģijas slimībām aug. Leikēmijas slimnieku atbalsta biedrība aicina Veselības ministriju definēt diagnozes un noteikt budžetu, kas paredzēts to ārstēšanai. Nepieciešams ieviest sistēmu, lai vienas diagnozes slimnieki saņemtu vienādu terapiju un kvotu vai citu ierobežojumu dēļ nepaliktu bez ārstēšanas. Pastāv bažas, ka ārstēšanas resursu pietiks tiem, kas saslims vai vērsīsies pēc palīdzības pirmie, bet gada beigās līdzekļu var pietrūkt. Pēdējie Veselības ministrijas lēmumi par pacientu iemaksas palielināšanu (onkoloģijā tas ir piecas reizes!) liek secināt, ka valsts radījusi mehānismu, lai slimnieki vispār nedodas ārstēties. Sākot ar martu, par ārstēšanos cilvēkiem ar onkoloģijas un onkohematoloģijas diagnozi līdzšinējā viena lata vietā būs jāmaksā pieci par gultasdienu. Tas ir piecas reizes vairāk nekā līdz šim! Ņemot vērā, ka leikēmijas slimniekiem stacionārā jāuzturas ilgi, summa ir pārāk liela. Vidēji viens ārstēšanās (piemēram, ķīmijterapijas) kurss ilgst no nedēļas līdz pat diviem mēnešiem, gadā var būt nepieciešami seši līdz astoņi kursi, kas ir, minimums, 250 latu gadā. Lai gan pacienta iemaksas griesti noteikti 400 latu, lielākajai daļai šādas naudas nav. Daudzi onkoloģijas slimnieki ir veci cilvēki, liela daļa iztiek ar invaliditātes pabalstu, turklāt bieži viņiem nepieciešams lietot papildu medikamentus zāļu blakusparādību dēļ. Kā šādā situācijā lai atlicina 400 latu gadā slimnīcas gultasvietas samaksai?!Ambulatorā ārstēšana diemžēl onkoloģijas diagnožu gadījumā nav pielietojama. Pēc asins pārliešanas vai ķīmijterapijas slimnieks neatrodas tādā stāvoklī, lai spētu pats aizbraukt mājās, reti ir pacienti, kurus ģimenes locekļi var izvadāt, nerunājot par iedzīvotājiem ārpus Rīgas. Situācija, visticamāk, būs tāda, ka cilvēki naudas trūkuma dēļ atliks slimnīcas apmeklējumu, līdz ar to pasliktinot savu veselības stāvokli un ļaujot attīstīties slimībai.Salīdzinot ar iepriekšminētajiem taupības lēmumiem, medikamentu kompensācijas budžets apcirpts mazāk. Taču joprojām pastāv kvotu sistēma, par ko Tiesībsarga birojs, Eiropas Parlamenta deputāts G.Andrejevs un Saeimas komisija norādījuši, ka ierobežojumi ir netaisnīgi, nelikumīgi un būtu jāatceļ. Leikēmijas slimnieku atbalsta biedrība aicina Veselības ministriju attapties un steidzami nodrošināt, lai onkoloģijas pacienti var saņemt ārstēšanu. Pretējā gadījumā ministrija un valdība izraisīs situāciju, kad mirs vēža slimnieki, kurus varēja ārstēt. Tas vairs nebūs pikets ar zārkiem…
