Veselības ministrija šonedēļ sākusi informatīvo kampaņu ar mierinošu saukli: «Jūties švaki? – Ne vienmēr ir tik traki!» Ideja it kā laba – pieradināt cilvēkus pie domas, ka ne pie katras mazākās aizdusas vai asinsspiediena kāpuma jāsauc «ātrie». Ka tādos gadījumos jāvēršas pie ģimenes ārsta vai vismaz jāzvana uz konsultatīvo tālruni. Taču realitātē šķiet, ka viena ministrijas roka, proti, Neatliekamās palīdzības dienests, nezina vai drīzāk negrib zināt, ko dara otra un trešā. Piemēram, tā, kas atbildīga par ģimenes ārstu darbu. Ne ministrijai, ne dienestam, ne pašiem ģimenes dakteriem nav noslēpums, ka viņi lielo rindu un pārslodzes dēļ nav sasniedzami pat normālas darba dienas vidū, kur nu vēl vēlākā vakara stundā vai brīvdienās. Tāpēc ieteikums vērsties pie ģimenes ārsta pacientam, kas zina, ka satikt viņu varbūt varēs pēc četrām dienām, nav diez ko korekts. Pēc šīs pašas ministrijas ieteikuma šogad nolemts ietaupīt, atceļot atvieglojumus maksā par slimnīcu, vizīti pie ārsta un zālēm mazturīgajiem, jo šādu pieprasījumu skaits arvien augot. Kopš krīzes sākuma ar katru gadu ir vairāk pacientu, kas pēc palīdzības vēršas novēloti un jau kritiskā stāvoklī. Galu galā par kaut ko liecina arī aizvien augošais parādnieku skaits tepat Jelgavas slimnīcā. Klusi atceltie atvieglojumi faktiski nozīmē, ka abas šīs tendences tikai vērsīsies plašumā. Veselības ministrija to noteikti apzinās, bet tā ir neērta patiesība. Diemžēl šajā kontekstā sauklis «Ne vienmēr ir tik traki!» skan teju vai ironiski.
