Šā gada pirmajā ceturksnī Jelgavā un rajonā gandrīz pussimts suņu sakoduši cilvēkus. Bet pagājušajā nedēļā ierosināta pirmā krimināllieta par to, ka suns sakodis kādu sievieti.
Šā gada pirmajā ceturksnī Jelgavā un rajonā gandrīz pussimts suņu sakoduši cilvēkus. Bet pagājušajā nedēļā ierosināta pirmā krimināllieta par to, ka suns sakodis kādu sievieti.
Gadījums, par kuru ierosināta krimināllieta, notika jūnija sākumā Jelgavā, kad 64 gadus vecai sievietei kājā iekoda suns bez pavadas un uzpurņa. Pēc tiesu medicīniskās ekspertīzes slēdziena, cietusī guva vieglus miesas bojājumus. Krimināllikuma papildinājumi, kas stājās spēkā maija otrajā pusē, paredz saukt pie kriminālatbildības arī personas, kas, pārkāpjot dzīvnieku turēšanas noteikumus, izraisījušas cietušajam miesas bojājumus. Šajā situācijā dzīvnieka saimniekam var piemērot sodu ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam, arestu, piespiedu darbu vai uzlikt naudas sodu līdz 20 minimālajām mēnešalgām.
Piecas potes plecā
Sabiedrības veselības aģentūras Infekcijas slimību epidemioloģiskās daļas vadītāja Olga Kovaļauska «Ziņām» stāstīja, ka šā gada pirmajā ceturksnī pilsētā konstatēti 25 suņu koduma gadījumi, 16 no tiem suns nav zināms. Savukārt rajonā konstatēti 23 nelaimes gadījumi.
Kā «Ziņas» informēja Jelgavas pilsētas pašvaldības aģentūras «Pilsētsaimniecība» vecākais speciālists Rihards Bulderbergs, 2001. gadā Jelgavā konstatēti 232 sakošanas gadījumi, 2000. gadā – 306, bet 1999. gadā – 248.
Cietušajiem, kas nezina, vai suns ir vakcinēts pret trakumsērgu, jāpotējas. Iepriekšējo 30 injekciju vietā tagad piecas potes tiek plecu rajonam.
Sods sunim – eitanāzija
Ja cilvēku sakož suns, kura saimnieki nav zināmi, dzīvnieks tiek nogādāts uz Veterinārmedicīnas fakultātes (VMF) izolatoru, kur 15 dienas to uzrauga. VMF klīniskā institūta sekretāre Unda Ģēģere «Ziņām» stāstīja, ka lielākoties saimnieks savu suni neņem atpakaļ. Drīzāk gan viņš pats to ved uz izolatoru. Ja suns 15 dienu laikā netiek paņemts, to iemidzina.
Ja suņa saimnieks neievēro saistošos noteikumus «Suņu un kaķu turēšana Jelgavas pilsētā», viņam jāšķiras no 50 latiem.
Daudzzīvokļu mājas bieds
R.Bulderbergs «Ziņām» stāstīja, ka vairumā gadījumu cilvēkus sakož mājas suņi. Klaiņojošie nekož, tie meklē pārtiku, lai izdzīvotu.
Pirms iegādāties suni, ir pamatīgi jāapsver, vai tiks ar to galā. Sunim ir savas vajadzības: ēdamais un dzeramais, apmācība, vieta, kur skraidīt, gaudot, rakt bedres, peldēties un arī pacelt kāju. Lai sagādātu mīlulim normālu suņa dzīvi, vajadzīgas zināšanas, laiks, nauda un piemērota dzīvesvieta.
Ne visus suņus var turēt dzīvoklī. «Es neredzu jēgu un attaisnojošu iemeslu agresīva suņa turēšanai daudzdzīvokļu namā. Vai priekšroka ir dodama viena cilvēka vēlmei turēt pilsētā agresīvu suni, vai kaimiņu tiesībām bez nāves bailēm atslēgt sava dzīvokļa durvis?» prāto R.Bulderbergs. Vai var samērot cilvēku tiesības pastaigāties pa ielu ar lielu suni bez pavadas ar cita cilvēka tiesībām bez bailēm iziet uz ielas pašam vai ar bērnu pie rokas?
Vai nelaimē vainot suni?
«Saimnieks ir atbildīgs par suni sabiedrības priekšā, ar to saprotot tādu saimnieka rīcību, kas novērš draudus apkārtējiem cilvēkiem. Muļķīgi būtu tajā visā vainot suni, jo suns nav ne rīcībspējīga, ne lemtspējīga persona,» tā R.Bulderbergs.
