Pastāv viedoklis, ka tā pa īstam fanot var tikai par pasaules mēroga skatuves zvaigznēm, taču mana pieredze liecina, ka šis uzskats ir apgāžams.
Pastāv viedoklis, ka tā pa īstam fanot var tikai par pasaules mēroga skatuves zvaigznēm, taču mana pieredze liecina, ka šis uzskats ir apgāžams. Stāsts būs par to, kā vairāku meiteņu dzīvi uz laiku pilnībā izmainīja kādas mūsu pašu Jelgavas grupas puiši.
Mēs bijām vidusskolnieces, dzīvojām mierīgu dzīvi, reizumis pafanojot par britpopa vai «grunge» zvaigznēm. Viss bija kārtībā, līdz pie Jelgavas mūzikas debesīm parādījās viņu – mūsu sapņu puišu – grupa. Jāpiebilst, ka līdz tam ar šiem puišiem mācījāmies vienā skolā, neko īpašu viņos nesaskatot. Taču, kad viņi izveidoja savu grupu un kļuva
iedomīgi bez kāda iemesla, kļuvām kā trakas pēc viņiem.
Viņi bija stilīgi, izskatīgi, trakulīgi, droši, pašpārliecināti, pat viņu nemākulīgie slavenu grupu dziesmu atdarinājumi mums likās ģeniāli – šie puiši bija mūsu ideāli. Gājām visur, kur bija viņi, centāmies izmantot jebkuru situāciju, lai tikai parunātu ar viņiem, kaut gan īstenībā nemaz tik labi cits citu nepazinām. Par parunāšanu uzskatījām arī sasveicināšanos. Mēs kusām ik pēc skatiena, ko puiši veltīja mums. Taču fanošana nebija atklāta: darījām to tā, lai viņiem nerastos nopietnas aizdomas par mūsu nolūkiem, jo, kā zināms, no zvaigžņu (arī vietējo) viedokļa reti kad fanes tiek uzskatītas par normālām meitenēm. Patiesībā pašas nemaz nedomājām, ka esam īstas fanes, kaut gan bieži mūsu fanātisms pārsniedza jebkuras absurda robežas.
Grupā divi puiši bija īpaši simpātiski. Tā kā mēs veidojām vairākus draudzeņu pārus, bijām sadalījušas, kura ir kandidāte uz vienu no viņiem. Visi mūsu draudzeņu pāri it kā draudzējās, taču tajā pašā laikā bija gatavi uz jebkādu nodevību, ja runa bija par šīs grupas puišiem. Padzirdot, ka viņi būs klāt kādā no gaidāmajiem pasākumiem, centāmies, lai pārējās meitenes to neuzzinātu, jo citādi vēl pamanīsies «nocelt». Ja arī kādreiz tas notika (viņi pievērsa tām nedaudz uzmanības), plīsām vai pušu no skaudības. Katrā izdevīgā brīdī centāmies palielīties un pierādīt, ka tieši mēs viņiem deram labāk. Mums pat sāka likties, ka viņi mūsos ir iemīlējušies, tikai neizrāda to.
Bijām kā apmātas. Mums nebija vajadzīgi citi draugi, pat mācības sāka likties mazsvarīgākas – visa pasaule griezās ap šo grupu. Neskaitāmus vakarus pavadījām pie puišu mēģinājumu ēkas, cerot viņus «nejauši» satikt un pasveicināt. Kādai no mums bija pat izstrādāts plāns, pa kuru ceļu un cikos iet uz skolu, lai tikai satiktu vienu no puišiem, kad viņš dosies uz skolu. Staigājām pa pilsētu, rakstot uz sienām un ietvēm zēnu vārdus un «apliekot» savas konkurentes.
Puišu iespaidā sākām mācīties ģitārspēli, domājām pat veidot savu grupu. Sākām draudzēties ar visiem viņu bijušajiem klasesbiedriem, lai iegūtu maksimāli daudz informācijas par mūs interesējošajiem puišiem. Sarunas arī ar citiem cilvēkiem ievirzījām tā, lai būtu iespējams pieminēt savu sapņu grupu. Centāmies iegūt visas iespējamās viņu fotogrāfijas – zagām tās no skolas stendiem, savācām no paziņām, arī pašas fotografējām. Šīs fotogrāfijas vēlāk izpētījām līdz pēdējam sīkumam. Uzzinājām visu iespējamo par puišu ģimenēm, likās, ka mēs zinām par viņiem daudz vairāk nekā viņi paši. Pavadījām neskaitāmas negulētas naktis, runājot par grupu.
Tomēr pamazām mūsu kaislība sāka dzist, vienkārši tā – pati no sevis, kaut gan mūsu elku grupa kļuva arvien slavenāka. Laikam tas bija tāds tīņu dulluma un pavasara svaigā gaisa maisījums, jo pa to laiku bija pagājuši tikai pieci mēneši. Pašām mums likās, ka tas ir bijis vesels mūža cēliens. Tagad tā arī to dēvējam – šīs grupas laiks.
Liekas neticami, taču noteikti nebijām mazāk trakas kā «The Beatles» fanes sešdesmitajos. Mēs gan nespiedzām, ieraugot viņus, bet tikai pašas zinām, kā «iekšā mums viss vārījās», jo papildus satraukumam bija jārod spēks to savaldīt. Paveroties atpakaļ, pārņem melanholiskas skumjas, jo tas bija skaists laiks.
Tagad saprotam, ka varbūt ne jau tik daudz tie puiši mūs interesēja, aizraujošs bija pats fanošanas process. Tam dzīvē ir jāiziet cauri, un to novēlu ikvienam.
