Uz Tulpju svētkiem sestdien un svētdien aicina Tērvetes pagasta «Viestardi».
««Viestardi» tāpēc, ka Tērvetē bija ķēniņš Viestards, un mēs jau neesam sliktāki par ķēniņiem,» smaidot un daloties vērienīgajās iecerēs, saka Gundars Lācis, kurš Kroņauces mājās kopā ar dzīvesbiedri Kristīni Liniņu saimnieko pirmo gadu, lepojas ar 400 šķirņu tulpēm un sievas konditores prasmēm. Abi kopā plāno atvērt vietējo labumu veikaliņu.
Būs tango zāle un amatnieku veikaliņš
Ne Gundars, ne Kristīne nav tērvetnieki, taču iejutušies labi un arī vietējie labi pieņēmuši. Pirms pieciem gadiem rīdzinieks Gundars atnāca uz tēva mājām Tērvetē. Ar kaut ko bija jānodarbojas – sācis palīdzēt mammai pie tulpēm. Gundars ir tango skolotājs, tāpēc devies uz kultūras namu runāt par telpām. Kristīne stāsta – kultūras nama vadītāja apsolījusi zāli par velti, ja viņš iesaistīsies tautas deju kolektīvā. Savukārt jaunpilniece Kristīne ar tautas dejām aizraujas ilgus gadus. Abi sapazinušies dejotāju ballē – Gundars nācis uzlūgt kādu blondu meiteni, bet Kristīne viņam tā uzsmaidījusi, ka abi kopā dejo joprojām un 25. jūnijā dzers kāzas. Tad Kristīne ar dēlu, kam maijā būs 13, pārcēlusies pie Gundara uz viņa tēva mājām «Dzintarlāči».
Kad Gundars dzīvesbiedri ievedis vecās Annas Brigaderes skolas pagalmā un teicis: «Mēs te dzīvosim!», Kristīne piekritusi šai avantūrai. «Abi esam nedaudz dulli, bet tā māja mūs ierāva,» stāsta Gundars, kuru sevišķi piesaistījusi fasāde. Ēkai bija tikai sienas un nesošās konstrukcijas, un 12 gadu tā stāvēja tukša. Lai gan darbiem vēl neredz gala, tagad tai nomainīts jumts, un saimnieki jau zina – kur kādreiz bija skolas ēdamzāle, būs Kristīnes karaļvalsts, kur nodoties kūciņu un pīrādziņu cepšanai. Būs arī tango zāle, vieta degustācijām, istabas pašiem un viesiem. Pagaidām saimnieki mitinās blakus mājā, kurā dzīvošanai jāiegulda krietni mazāk līdzekļu. Trešo ēku iecerēts atdzīvināt ar Eiropas projektiem. Kredītos gan abi negrib iesaistīties – Gundars spriež, ka labāk visu darīt palēnām. Tuvākajā laikā taps arī amatnieku veikaliņš, kur varēs iegādāties Kristīnes kūciņas, pašu spiestu smiltsērkšķu sulu un vietējos Tērvetes labumus. Ieceri īstenot palīdzētu uzvara «LMT Latvijai» konkursā, kurā par atbalstu veikala tapšanā līdz 26. jūnijam var balsot ikviens.
Kolekciju papildinās
Īpašums pamazām tiek sakopts. Gundars rāda fotogrāfijas, lai redzam, kā bijis pirms gada. Vēl pērnā gada vasarā nekas neliecināja, ka tagadējo «Viestardu» pagalms varētu saplaukt simtos krāsainu ziedu un ar savu smaržu vilināt dobēs pavadīt minūtes. Taču šodien tas zied pilnā plaukumā, ļaujot saimniekam lepoties ar 400 šķirņu tulpēm, ko katrs var novērtēt šajā nedēļas nogalē Tulpju svētkos un vēl pēc tam. Šis būs jau piektais gads, kad tie tiks svinēti – «Viestardos» gan pirmais. Pagalmā tirgosies mājražotāji, paredzēta kultūras programma, neiztrūks arī tradicionālā ugunskurā vārītā zupa un lielā kūka. Taču visa centrā būs tulpes, kas šogad, mālaino augsni nomainījušas pret smilšainu un labi pabarotas, krāšņi uzziedējušas.
Gundars tulpju rūpalu pārņēmis no mammas, kurai sācis piepalīdzēt no 14 gadu vecuma. Tā pagājuši jau gadi 20–25. Gundars lēš – kopš pašiem ir savs stūrītis, ņems tās pilnīgā pārziņā. Bijuši brīži, kad viss līdz kaklam, taču tad ziedēšanas krāšņums un prieks ņēmis virsroku. Darbs gan ir grūts – katru gadu tulpju sīpolus norakt, žāvēt, notīrīt, šķirot un oktobrī atkal stādīt zemē. Pagājušajā gadā stādījuši līdz decembrim, mamma arī palīdzējusi. «Kopš mums ir savs stūrītis, piedomāšu pie kolekcijas apjoma. Daudz klāt neņemšu, man ir atļauts vēl tas gabaliņš,» Gundars smaidot rāda uz tālāko pagalma stūri. Jāatstāj arī dobes dzīvesbiedres rabarberiem un zemenēm, ko likt kūkās.
Cep maizi un spiež sulas
Par konditori Kristīne nav mācījusies. Kopš 17 gadiem strādājusi kafejnīcā Jaunpilī, kur jau otrajā nedēļā iecelta par atbildīgo. Kristīne teic, ka atbildību mācījusies kopš agras bērnības. Paticis arī palīdzēt mammai ruletes un plātsmaizes cept. Kādu laiku Kristīne padzīvojusi Vācijā, kur auklēja bērnus, Gērnsijā strādājusi gan siltumnīcā, gan mazā privātā veikaliņā, kur tika gatavotas angļu delikateses. Kristīnes sapnis bija tikt pastrādāt kādā ēstuvē, un necerēti viņu pieņēma labākajā Gērnsijas restorānā, kur gan pastāvēja dzelžaini noteikumi un zemās algas dēļ darbinieki ilgi neturējās. Iecerētos trīs mēnešus tur nostrādājusi, taču latviešu virtuvei neko derīgu nav atradusi.
Pārbraukusi mājās, Kristīne sāka strādāt Jaunpils kafejnīcā, kur cepa pīrāgus, kūkas, kliņģerus. Cilvēkiem tā garšojis, ka sākuši rasties privāti pasūtījumi. Kristīne nokārtojusi dokumentus un tagad ir pašnodarbināta mājražotāja. Viņa cep maizes un miltu izstrādājumus un nodarbojas ar augļu un ogu pārstrādi sulās un ievārījumos mājas apstākļos. Idejas saviem kārumiem Kristīne smeļas no dažādiem avotiem – šis tas nācis līdzi no Jaunpils laikiem, kaut kas noskatīts internetā, ciemos vai radies eksperimentējot. Tiekam cienāti ar gardām smiltsērkšķu kūciņām, kas izstrādātas pirms diviem gadiem tieši uz Tulpju svētkiem un kuras cilvēki atceras pirkuši gadatirgos un pērk atkal.
Kristīnei, kura uzaugusi lauku mājās pie vecmāmiņas, vienmēr mīļi bijuši dzīvnieki. Bijis arī pašai savs zirgs, mājputni, kurus gan nācās pārdot, pārceļoties pie Gundara. Tagad «Viestardos» mīt ap trīsdesmit trušu. «Man ļoti patīk vecas mājas, es nevaru dzīvot dzīvoklī. Tāpat kā nevaru strādāt birojā,» stāsta Kristīne, kura novērtē, ka var darīt to, kas patīk, un tad jau arī stundas pazūd. «Es nevaru cilvēkiem atteikt,» nosmaida Kristīne, kura nupat kā pierunāta jaunpilniekiem izcept kūku, kaut darba pilna rokas. «Mēs šeit esam ļoti laimīgi,» no sirds saka Gundars.
