Jelgavas 4. sākumskolā, sadalīti grupās, no septembra jauno priekšmetu iemēģina divas 1. klases. Dienā, kad stundu iespējams pavērot «Ziņām», saskaņā ar mācību programmu «pirmīšiem» skolotājas Ditas Mūrnieces vadībā, izmantojot noteiktu algoritmu, paredzēts izspēlēt spēli, kurā putniņam jātiek pie ruksīša. Ne visiem izdodas vienlīdz raiti. Kamēr kāds vēl meklē datora ieslēgšanas pogu un vajadzīgo ailīti, Aleksis, kurš arī visātrāk atbild uz jautājumiem par iepriekšējo stundu, jau ticis līdz spēles trešajam līmenim. Tomēr skolotāja atrod laiku katram, lai pacietīgi paskaidrotu, kā tikt līdz vajadzīgajam rezultātam, ko apliecina priecīgā plaukšķināšana vai sarūgtinātais «oi!», ja atkal nošauts greizi. Lai nemitīgi nesēdētu pie datora, paredzētas dinamiskās pauzes, piemēram, aktīva un jautra «robotu deja». Savukārt beigās skolēni kopā analizē paveikto, kā arī meklē un labo kļūdas.
Nav jāizgudro divritenis
Jelgavas 4. sākumskola ir viena no 155 izglītības iestādēm Latvijā, kas piekrita piedalīties jaunās datorikas programmas pilotprojektā, kuru mūsu pusē izmēģina arī Jelgavas Tehnoloģiju un Elejas vidusskolā. Mācību programmas izstrādātas gan skolām, kas īsteno matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena programmu, piedāvājot tām datoriku kā atsevišķu mācību priekšmetu, gan integrētai datorikas jautājumu apguvei. Patlaban mācību materiāli jaunajā kompetencēs balstītajā priekšmetā tiek piedāvāti 1., 4., 7. klasēm, kā arī tām 7. klasēm, kas izvēlējušās padziļinātu kursu.
Lai pilotprojektu varētu sekmīgi ieviest, pedagogiem tika piedāvāts paaugstināt savu kvalifikāciju, ko Liepājas Universitātē izmantoja arī D.Mūrniece. Datorikas skolotājai, kura līdz šim pasniegusi mūziku, tas ir jauns un likumsakarīgs profesionālās darbības pavērsiens. «Par informācijas tehnoloģijām esmu interesējusies un pašmācības ceļā apguvusi, kopš tās mūsu valstī tika ieviestas, tāpēc man nebija grūtību ar nepieciešamo kursu. Protams, vēl būtu daudz jāmācās, piemēram, par programmēšanu, bet tajā, kas nepieciešams sākumskolai, es jūtos ļoti labi. Turklāt mācību stundas, ko izstrādājusi profesionāla ne tikai IT speciālistu, bet arī valodnieku un sākumskolotāju komanda, izveidotas tā, ka pedagogam vienkārši jāiet klases priekšā un jārāda sevi, nevis no jauna jāizgudro divritenis,» pieejamos materiālus datorikas pasniegšanā atzinīgi vērtē D.Mūrniece.
Vadīt virtuālajā pasaulē
Skolotāja stāsta, ka pirmā mācību gada uzdevums ir atraktīvi, radoši un zinoši apgūt virtuālās pasaules pamatus. «Mēs, pieaugušie, zinām, kā jāuzvedas uz ielas, un mācām to saviem bērniem, taču par virtuālo pasauli mums bieži vien ir tikai nojausma. Nezinām, ko īsti viņi tur dara, un nespējam to kontrolēt. Tāpēc ir svarīgi, ka bērni pēc iespējas ātrāk tiek mērķtiecīgi un pozitīvi vadīti šajā virtuālajā pasaulē, lai tur pavadītais laiks būtu jēgpilns,» atzīst D.Mūrniece. Viņa stāsta, ka sākumā stundās daudz laika tika veltīts dažādiem drošības aspektiem. Bērni mācās apstrādāt tekstu, viņiem vairs nav jāskaidro, kas ir algoritmus, skolēni lieto programmu «Molberts», kā arī sper pirmos soļus
e-klases sistēmā. Šis process bērnos attīsta loģisko domāšanu, uzmanību, spēju koncentrēties, precizitāti, arī sīko motoriku. Lai zināšanas pamatīgi ierakstītos skolēnu prātos, tāpat svarīga ir stundas brīvā gaisotne, savi rituāli un rotaļīgums, ko palīdz nodrošināt arī projekta tēli Lenijs un Zipijs, min skolotāja.
Nākotnē bez IT prasmēm neiztikt
Paredzēts, ka skolēni, kas iesaistījušies pilotprojektā, to turpinās līdz 2018. gadam, kad datoriku vispārizglītojošās skolās plānots ieviest kā obligātu, aizvietojot patlaban esošo informātiku. Skolēni to sāk apgūt no 5. klases, un tas jau ir stipri par vēlu, atzīst Jelgavas 4. sākumskolas direktore Agita Lundberga. «Bērni ļoti ātri ir gatavi darboties ar informācijas tehnoloģijām. Fakultatīvi informātiku piedāvājam jau 3. un 4. klasē un esam ļoti priecīgi, ka nu varam mācīt no 1. klases,» par iespēju piedalīties pilotprojektā gandarīta direktore. Viņa stāsta, ka informācijas tehnoloģijas kļuvušas par neatņemamu visa mācību procesa sastāvdaļu. Pedagogi strādā ar interaktīvajām tāfelēm, dokumentu kamerām un projektoriem, un viņiem nemaz nav iespējams bez IT zināšanām augstā līmenī apliecināt savu profesionālo kvalitāti.
Savukārt skolēniem virtuālā pasaule lielākoties saistās ar sociālajiem tīkliem, spēlēm, mūzikas un video atskaņošanas kanāliem. Taču jaunā datorikas priekšmeta galvenais mērķis ir cits. «Būtība ir tā, lai mēs ne tikai iemācītu bērnus būt zinošiem tehnoloģiju lietotājiem, bet viņi arī spētu ko virtuāli radīt, programmēt. Mēs dzīvojam interesantā laikā, kad aizvien aktuālāki kļūst, piemēram, tie paši elektroniskie dokumenti. Nākotne, kad bez padziļinātām IT zināšanām un prasmēm neiztiks arī neviens uzņēmums, ir ļoti tuvu,» pienācīgi sagatavoties jau no agra vecuma mudina D.Mūrniece.
