Sniegainajā 8. janvāra pēcpusdienā Būriņu mežā, Garajos kalnos, godinot 1942. gada 8. janvārī šajā vietā nacistu nogalināto psihoneiroloģiskās slimnīcas “Ģintermuiža” 442 pacientu un ārsta Otto Straumes piemiņu, tika aizdegtas sveces. Nesarunājuši ar apmēram pusstundas intervālu piemiņas vietā ieradās slimnīcas Uzņemšanas nodaļas virsmāsa Irēna Rēvele un pensionētais ārsts Paulis Rēvelis, kā arī “Ģintermuižas” muzeja darbiniece ilggadējā slimnīcas virsmāsa Anastasija Meijere ar mazdēlu Miķeli un veselības veicināšanas un kultūras darba koordinatore Anita Johansone.
“8. janvāris ir diena, ko mēs katru gadu vairāk vai mazāk atceramies. Agrāk te parasti bija klāt kāds garīdznieks vai arī slimnīcas kapelāns. Šogad pandēmijas dēļ publisks sarīkojums nevar notikt. Taču šī vieta ir jāsaglabā gan vēsturiski, gan pamācoši jaunatnei,” teic A.Meijere. Par “Ģintermuižas” vēsturi, tostarp traģisko 1942. gada 8. janvāra masu slepkavību, interesējas Jelgavas skolēni un studenti, kā arī ārzemnieki, kas paši bieži vien ir ārsti. Katru gadu par to, vai notiks piemiņas pasākums, jautā arī nogalināto tuvinieki. “Viens vai divi cilvēki, bet katru gadu kāds no tuviniekiem piezvana,” stāsta A.Meijere. Ievērojot epidemioloģiskās drošības pasākumus, viņa turpina individuāli konsultēt tos, kuri interesējas par “Ģintermuižas” vēsturi. Slimnīca arī turpina rūpēties par nacisma upuru kapavietas sakopšanu Garajos kalnos. Tas tiek darīts sadarbībā ar valsts akciju sabiedrību “Latvijas valsts meži”, kas ir uzstādījusi šajā vietā piemiņas stendu, ceļa norādi un arī lapeni, kas atrodas apmēram simts metru atstatu.
Slimnīcas ”Ģintermuiža” pensionētais ārsts P.Rēvelis teic, ka tradīcija tieši 8. janvārī apmeklēt masu slepkavības vietu Garajos kalnos radās 70. gadu beigās, kad tikko bija uzcelti slimnīcas korpusi un 12. nodaļā atradās vieta arī slimnīcas muzejam. “Līdz tam slimnīcas ļaudis šeit nāca un rīkoja talkas tikai vasarās,” atceras P.Rēvelis. Viņš uzskata, ka memoriālam Garajos kalnos, kas 2015. gadā, izmantojot ārstes Intas Čakstes testamentā novēlētos līdzekļus, tika papildināts ar četrām plāksnēm, kurās ir iegravēti 433 nogalināto vārdi (desmit slimnieku vārdi slimnīcai nebija zināmi), jāpiešķir valsts nozīmes kultūras pieminekļa statuss. Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes Zemgales reģionālās nodaļas vadītāja Elvīra Mantrova “Ziņām” skaidro, ka šāda statusa piešķiršana Garo kalnu memoriālam ir vienkārša – tikai kādam ir jāuzraksta pārvaldei iesniegums.
