Finanšu ministrijas (FM) plānotās izmaiņas neapliekamā minimuma piemērošanas kārtībā Latvijas iedzīvotājiem nozīmē administratīvo procedūru un ikmēneša nodokļa sloga pieaugumu.
Paredzēts, ka jaunā sistēma tiks ieviesta līdz 2020. gadam, neapliekamo minimumu pakāpeniski samazinot līdz nulles eiro līmenim un vienlaikus palielinot neapliekamā minimuma līmeni zemo algu saņēmējiem. Līdz ar algas pieaugumu neapliekamā minimuma apmērs tiks samazināts, tā aprēķinam piemērojot noteiktu formulu. Savukārt cilvēkiem ar lielākiem ieņēmumiem visi ienākumi tiks aplikti ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN).
Jaunā sistēma paredz, ka par esošo gadu neapliekamais minimums visiem vienādi tiks samazināts, līdz 2020. gadā vairs netiks piemērots vispār, bet tie iedzīvotāji, kam tas pienāksies, nodokļa pārmaksu varēs saņemt tikai nākamajā gadā pēc noteiktu procedūru veikšanas. Proti, šiem iedzīvotājiem būs jāaizpilda un Valsts ieņēmumu dienestā (VID) jāiesniedz Iedzīvotāju ienākuma nodokļa gada deklarācija, jo tikai tā būs iespējams atprasīt pienākošos pārmaksāto IIN no VID. Piemēram, par 2016. gadu, kad neapliekamā minimuma līmeni zemajām algām paredzēts noteikt 100 eiro apmērā, bet vispārējais neapliekamais minimums saglabāsies 75 eiro apmērā, zemo algu saņēmēji, nākamajā gadā deklarējot 2016. gada ienākumus, varētu atgūt 69 eiro.
Tas nozīmē, ka visiem zemo algu saņēmējiem būs jāiemācās aizpildīt un iesniegt IIN deklarāciju, kas nemaz nav tik vienkārši. Iedzīvotājiem, kas deklarāciju neiesniegs, neapliekamo minimumu nepiemēros. Šiem iedzīvotājiem nodokļu slogs augs neatkarīgi no algas lieluma.
Līdz ar šādas procedūras ieviešanu, iespējams, ļoti daudzi nodokļu maksātāji vispār neizmantos neapliekamā minimuma dotās iespējas un pārmaksāto nodokli nesaņems, jo nemācēs vai negribēs iesniegt IIN deklarāciju vai arī vienkārši nezinās, ka tāda iespēja pastāv. Tāpat iedzīvotājiem ar vidēju algu, kuru neapliekamais minimums būs neliels un atmaksājamā IIN summa nenozīmīga, varētu nebūt vēlmes šo administratīvo procedūru veikt, lai iesniegtu deklarāciju. Tādējādi valsts varētu iegūt lielu tai nepienākošos nodokļa daļu, tikai izmantojot iedzīvotāju nevēlēšanos vai nezināšanu par nodokļa atgūšanas iespēju.
FM aprēķinos līdz pat 2020. gadam ir izmantota IIN likme 23 procentu apmērā, kas liecina par to, ka netiek pieļauta nodokļa likmes samazināšana nākamajā gadā par vienu procentpunktu, kā to paredz pašreizējā IIN likuma redakcija. ◆
Gunta Kauliņa,
SIA «KPMG Baltics» vecākā nodokļu konsultante
