Lai gan jāsaskaras ar ārkārtas situācijas grūtībām, lielākā daļa Jelgavas un tās apkārtnes uzņēmumu turpina darbu. Kaut arī mainījušies apstākļi un tiek prognozēts ievērojams nacionālā kopprodukta samazinājums, gan SIA “Laflora”, gan SIA “Astarte nafta” vēl arvien strādā ap trīssimt darbinieku, kuriem nav samazināta alga un par kuriem valstij tiek maksāti nodokļi. Savās pārdomās par jaunajiem apstākļiem ar “Ziņām” dalījās uzņēmumu vadītāji Uldis Ameriks un Ojārs Karčevskis.
Kūdras substrātu no Jelgavas ved arī uz Lombardiju
Kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmuma “Laflora” apgrozījums 2020. gada martā ir apmēram tāds pats, kā bija 2019. gada martā. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks uzsver, ka kūdras substrātu izstrādājumiem ir būtiska nozīme pasaules pārtikas ražošanas ķēdē, tādēļ “Laflora” neapstājas arī krīzes apstākļos. Bez tiem profesionāla dārzeņu audzēšana mūsdienās nav iedomājama. “Vienīgi agrāk apmēram septiņdesmit procentu mūsu eksporta gāja uz Eiropu un 30 procentu – uz Āziju, bet tagad 90 procentu eksporta veido Ķīna, Dienvidkoreja, Japāna un citas Āzijas valstis,” teic U.Ameriks. Vēl marta sākumā pieprasījums Itālijā bija ierastajā apjomā, bet kopš marta vidus eksports uz Itāliju un citām Rietumeiropas valstīm diemžēl ir krities. “Tomēr kravas uz Itāliju aizvestas vēl šonedēļ, turklāt tieši uz pandēmijas visvairāk skarto Lombardijas apgabalu. Arī tur dzīve turpinās,” atzīmē uzņēmējs. Itāļu, kā arī vietējo pircēju auto, kas atbraukuši pēc preces, tiek apkalpoti, šoferiem neizkāpjot no automašīnas. Epidemioloģiskās drošības pasākumi uzņēmumā tiek ievēroti stingri. “Paldies, ka “Lafloras” darbinieki ir apzinīgi. Mums ir izdevies izsargāties no inficēšanās ar vīrusu,” pateicas uzņēmuma vadītājs.
Vēl pirms mēneša bija cita runas
U.Ameriks domā – ļoti labi, ka mēs savā valstī ražojam pirmās nepieciešamības preces, to parāda šī krīze. “Turklāt mēs kūdru gan iegūstam, gan pārstrādājam, gan arī realizējam. Mums nav to problēmu, kas krīzes apstākļos nereti rodas apstrādes rūpniecībā, kad nav iespējams piesūtīt komplektējošās detaļas,” salīdzina uzņēmuma vadītājs. Vēl pirms mēneša kādā sapulcē Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvis runājis par to, ka nav vērts piešķirt līdzekļus zinātniskajai izpētei kūdras nozarē, jo Eiropas Savienības nostādnēs kūdras ieguve nav ilgtspējīga un saistībā ar draudošajām klimata izmaiņām, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu kūdru rakt Latvijā un citviet Eiropā pamazām ir jāizbeidz. U.Ameriks spriež, ka pandēmijas krīze parāda pretējo. Proti, kūdras ieguve dārzkopībai (nevis enerģētikai, ko EK tiešām vērtē negatīvi – red.) ir perspektīva. “Protams, daba ir jāsaudzē, klimata izmaiņas jācenšas mazināt. Mēs šonedēļ Kaigu purva četros hektāros, kur kūdras ieguve ir pabeigta, iestādījām priežu mežu. Taču, domājot par ekoloģiju, videi draudzīgu politiku, nedrīkst aizmirst par ražošanu,” teic U.Ameriks.
Sākoties jaunajai kūdras ieguves sezonai, šonedēļ “Laflora” pieņēma darbā pirmos desmit darbiniekus. Sezonai turpinoties, uzņēmums nodarbina vairāk nekā trīssimt cilvēku. “Ir sauss – laikapstākļi kūdras ieguvei šopavasar ļoti labi. Sezonas gaitā kūdra ir jāsavāc, lai tur vai kas. Skaidrs, ka līdz nākamā gada maijam mūsu produkciju būs, kam notirgot,” pārliecināts U.Ameriks. No pērn savāktās kūdras izgatavotā jau drīz būs iztirgota.
Darbs varētu atrasties arī tiem, kuri ir dīkstāvē
Uzņēmuma vadītājs uzsver, ka, sezonā pieņemot darbiniekus, priekšroka tiks dota tiem, kuri “Laflorā” ir jau strādājuši, kuriem ir iemaņas. Viņš gan neizslēdz, ka aicinās arī papildu cilvēkus. “Purvā, kraujot gabalkūdru, nav sarežģīti ievērot distancēšanās prasības. Šajos ārkārtas apstākļos, kad cilvēkiem ieteikts sēdēt mājās, darbs pie dabas var būt kā liels atspaids. Tas palīdz saglabāt garīgo līdzsvaru. Tev vismaz ir, kur iziet, un vēl kaut ko vari nopelnīt un samaksāt nodokļus,” spriež U.Ameriks.
Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs stāsta, ka tiek turpināts darbs projektā par vēja ģeneratoru parka izveidi Kaigu purvā. Attālināti ir notikusi projekta sabiedriskā apspriešana. Ar Līvbērzes un Kalnciema pagasta iedzīvotājiem, tostarp ar Jelgavas novada politiķiem, šo ieceri paguvuši apspriest vēl pērn klātienes sapulcē Līvbērzes Kultūras namā.
SIA “Astarte nafta” nekas nav mainījies
SIA “Astarte nafta” valdes priekšsēdētājs Ojārs Karčevskis teic, ka tagadējos ārkārtas apstākļos viņa vadītajā uzņēmumā nekas īpaši nav mainījies. Tāpat kā agrāk degvielas tirgotājā ir trīssimt darbinieku. Visi veseli, un darbojas arī visas trīsdesmit degvielas uzpildes stacijas, kurās tiek stingri prasīts ievērot epidemioloģiskās drošības pasākumus. Tostarp, ja nepieciešams, tiek ierobežota klientu ieeja degvielas uzpildes stacijā – tā, lai sanāk četri kvadrātmetri uz cilvēku. Kafejnīcā pie galdiņa atļauts sēdēt ne vairāk kā diviem, starp pircēju un pārdevēju novietots aizsargstikls. Cimdi, dezinfekcijas līdzekļi, periodiska degvielas uzpildes pistoļu un durvju rokturu notīrīšana – tāda ir jaunā darba ikdiena. “Zinātne un tehnika ir attīstījusies. Mums ir e-pasts, varam elektroniski parakstīties. Tomēr bieži vien attālinātās sapulces nav tik efektīvas kā tikšanās klātienē,” atzīst O.Karčevskis.
Lai gan, krītoties naftas cenai pasaulē, degviela ir kļuvusi lētāka, to pērk mazāk, tādēļ arī SIA “Astarte nafta” apgrozījums ir sarucis. Uzņēmuma vadītājs atzīst, ka samazināšanās tendence pagaidām turpinās. Uz ceļiem un ielām ir mazāk automašīnu, un loģiski, ka tās mazāk iebrauc degvielas uzpildes stacijās. Tomēr apgrozījuma samazinājums nav tik liels, lai nāktos slēgt kādu degvielas uzpildes staciju.
O.Karčevskis uzskata, ka šajos apstākļos nav mainījušies degvielas pircēju paradumi. Marta vidū, brīvdienās pēc tam, kad ceturtdien, 12. martā, valdība izsludināja ārkārtas stāvokli, iedzīvotāju aktivitāte bijusi lielāka. Vairāk nekā parasti tika braukts uz veikaliem. Pēc tam lielāka aktivitāte degvielas uzpildes stacijās bija vērojama marta beigās. “Tas saistīts ar to, ka no 1. aprīļa visā Latvijā palielināts biopiejaukums dīzeļdegvielai. Iepriekš bija pieci procenti, bet tagad ir septiņi. Tas nozīmē, ka arī dīzeļdegviela kļūst dabai draudzīgāka. Nedaudz gan samazinās tās siltumspēja, un līdz ar to motors mazliet sliktāk velk,” skaidro O.Karčevskis. Visu ziemu no novembra līdz marta beigām tirgota dīzeļdegviela pavisam bez biopiejaukuma. Savukārt 95. markas benzīnam etanola piejaukums no pieciem līdz desmit procentiem palielināts, jau sākot ar šī gada 1. janvāri (98. markas benzīnam etanola piejaukuma nav). Arī etanolam ir mazāka siltumspēja nekā tīrākam benzīnam, ar kādu tika braukts līdz 1. janvārim.
O.Karčevskis uzsver, ka cenas kritums pasaulē skaidrojams ar to, ka izveidojusies naftas produktu pārprodukcija. Bija silta ziema, mazāk lietots apkurei. Arī automašīnas siltā laikā degvielu patērē mazāk, jo salons nav jāapsilda. Degvielas pārprodukcija radusies arī tādēļ, ka lidmašīnas nelido tik daudz kā līdz šim. Koronavīrusa skartajās vietās arī automašīnas brauc krietni mazāk. “Krīzes laikā Spānijā benzīna patēriņš ir mazinājies par 80 procentiem, bet dīzeļdegvielas – par 60 procentiem. Spānijas degvielas tirgotāji jau ir spiesti lūgt valsts atbalstu degvielas uzpildes staciju tīkla uzturēšanai,” stāsta uzņēmējs. Pēkšņi strauju degvielas cenas lejupslīdi ietekmējis arī tas, ka marta sākumā radās domstarpības starp Krieviju un Saūda Arābiju starptautiskajā naftas tirgotāju organizācijā OPEC+. Tā rezultātā naftas cena gāzās bezdibenī – no 60 līdz 22 ASV dolāriem par barelu. “Pēc ASV un Krievijas prezidenta telefonsarunas tā atkal sāka pārsniegt 30 ASV dolāru par barelu,” stāsta O.Karčevskis.
Runājot par paša sadzīvi, uzņēmuma vadītājs stāsta, ka, sākoties ārkārtas stāvoklim, atskārtis, ka lielveikalā iepirkumu maisu var lietot nevis vienu, bet pat desmit un vairākas reizes. “Vismaz es to agrāk nebiju iedomājies,” saka O.Karčevskis. Viņaprāt, lielveikali lielā mērā diktē mūsu ēšanas paradumus, gandrīz vairs nekas netiek audzēts ģimeņu dārziņos. Krīzes iespaidā vismaz dillītes daudzi latvieši varētu sākt audzēt paši. “Ar vienu sezonu gan var nepietikt, lai pienācīgi sagatavotu augsni un atjaunotu dārza darbiem nepieciešamās prasmes,” domā uzņēmējs.
“Mūsu tauta ir pārvarējusi lielā mēra epidēmijas uzliesmojumu 18. gadsimta sākumā, tāpēc, plašāk skatoties, tagadējā krīze nešķiet lielu uztraukumu vērta,” mierina O.Karčevskis. Viņš akcentē, ka mēra gados Kurzemes un Zemgales hercogistes hercogs Frīdrihs Vilhelms Ketlers izdeva rīkojumu apturēt satiksmi uz lielākajiem ceļiem, bet Saldū, Ēdolē, Alsungā, Embūtē, Dignājā un Skrundā neizdzīvoja neviens cilvēks. Labāk neklājās Krievijas karaspēka ieņemtajā Vidzemē. Rīgā un tās apkārtnē iedzīvotāju skaits samazinājās par 80–90 procentiem. “Agrāk sabiedrībā par to mazāk runāja, bet arī Pirmajā pasaules karā krita mazāk, nekā tajā laikā nomira spāņu gripas pandēmijā. Tā ietekmēja arī Latvijas Brīvības cīņas,” teic O.Karčevskis.
Salīdzinot ar neseno pagātni, uzņēmējs spriež, ka kritiens ekonomikā noteikti būs dziļāks nekā 2008./2009. gada krīzē, taču tas ir pārvarams. “Mēs esam kulturāla tauta. Salīdzinot ar citām ES valstīm, Latvija procentuāli no sava budžeta vairāk naudas dod kultūrai un sportam. Šos cilvēkus krīze skar visspēcīgāk,” raizējas O.Karčevskis. Viņš aktualizē arī to, ka šajos apstākļos grūti klājas arī medijiem.
