Man šķiet, ka viņa ir pārkāpusi visas robežas, kādas vien varēja pārkāpt, un tās nav Latvijas valsts intereses, kuras viņa aizstāv, Latvijas Televīzijas raidījumam «Rīta Panorāma» sacīja premjerministrs Māris Kučinskis, komentējot no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) ievēlētās Eiropas Parlamenta (EP) deputātes Ivetas Grigules balsojumu pret parlamenta rezolūciju par cīņu ar Krievijas propagandu.
Sagroza patiesību
Premjers domā, ka «partijas vadība būtu gatava atbalstīt šķiršanos no Grigules». «Vismaz partijas vadības līmenī valda vienprātība par viņas iespējamo izslēgšanu.»
Kā liecina EP balsošanas rezultāti, I.Grigule kopā ar politiķiem Andreju Mamikinu («Saskaņa») un Tatjanu Ždanoku (Latvijas Krievu savienība) nobalsojusi pret EP pieņemto rezolūciju saistībā ar cīņu pret Krievijas un teroristisko organizāciju īstenoto propagandu.
Rezolūcijā uzsvērts, ka ES jānovērš dezinformācijas kampaņas un propaganda no tādām valstīm kā Krievija un nevalstiskajiem grupējumiem kā «Islāma valsts» jeb ISIS, «Al-Qaeda»un citām vardarbīgām džihādistu teroristu organizācijām, skaidro LETA. Ziņojumā norādīts, ka naidīgā propaganda pret ES un tās dalībvalstīm cenšas sagrozīt patiesību, sēt šaubas, šķelt dalībvalstis, panākt stratēģisku plaisu starp ES un tās partneriem Ziemeļamerikā, paralizēt lēmumu pieņemšanas procesu un raisīt nedrošību ES iedzīvotāju vidū. Pēc EP deputātu domām, Kremlis savu propagandu pret ES pastiprinājis kopš Krimas aneksijas un hibrīdkara Donbasā.
ES un tās iedzīvotāji esot galvenais «Islāma valsts» mērķis, tāpēc EP deputāti aicina ES dalībvalstis ciešāk sadarboties, lai pasargātu sabiedrību, īpaši jauniešus, no vervēšanas un palielinātu to noturību pret radikalizāciju.
Rezolūciju pieņēma ar 304 balsīm «par», 179 «pret» un 208 atturoties. «Par» balsoja arī «Vienotības» deputāti Krišjānis Kariņš, Artis Pabriks un Sandra Kalniete. Savukārt «Vienotības» deputāte Inese Vaidere un Roberts Zīle no «VL-TB/LNNK» balsošanā nepiedalījās.
Jāvēršas arī pret ASV un ES
«Tad, kad EP būs gana drosmīgs paskatīties acīs realitātei, kad beigs piemērot dubultstandartus savās attieksmēs pret dažādiem jautājumiem un valstīm, kad būs deklarācijas gan par ASV paveiktajiem «labajiem darbiem», gan par lielo Eiropas Savienības dalībvalstu «varoņdarbiem», kad Eiropas Parlaments beidzot atbalstīs aizliegumu ES dalībvalstīm nodarboties ar ieroču tirdzniecību, tai skaitā ar dažādos konfliktos iesaistītām trešajām valstīm, tad arī atbalstīšu šādas deklarācijas, kāda vakar ar minimālu pārsvaru tika pieņemta EP,» aģentūrai LETA teikusi pati I.Grigule.
A.Mamikins dienu pirms balsošanas debatēs norādīja, ka vienā ziņojumā teroristiskās organizācijas saistīšana ar konkrētu valsti ir spilgts propagandas paņēmiens. Viņaprāt, projekta mērķis esot parādīt, ka Krievija un «Islāma valsts» esot gandrīz viens un tas pats.T.Ždanoka uzskata, ka «ziņojumā pārkāptas visas līnijas» un «tik nepatiesa un sagrozīta rezolūcija» ir kas jauns EP.
Noalgo viens otra radiniekus
Šis nav vienīgais gadījums, par kuru pēdējā laikā jātaisnojas I.Grigulei. Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs «Re:Baltica »atklājis, ka I.Grigule un A.Mamikins apgājuši EP aizliegumu interešu konflikta dēļ nodarbināt savus radiniekus un praksē iekārtojuši viens otra ģimenes locekļus – par A Mamikina praktikanti strādā I.Grigules meita Anete, bet pie I.Grigules stažējas A.Mamikina dzīvesbiedre Natālija.
EP deputātiem atbalsta personāla algošanai piešķir 23 392 eiro mēnesī, un palīgus izvēlas pats deputāts, norāda «Re:Baltica». EP tikai pārbauda dokumentu esamību un izmaksā naudu. Alga stažieriem Briselē «uz rokas» nevar pārsniegt 1449 eiro mēnesī.
A.Mamikins paskaidrojis, ka izskatījis vairākas kandidatūras, tostarp bijis piedāvājums pieņemt I.Grigules meitu – viņa runājot labā angļu un franču valodā un tādēļ palīdz Ārlietu komitejas jautājumos. «Es šo jaunkundzi pazīstu sen, un man viņa patīk,» sacījis A.Mamikins. Viņš atteicies atbildēt, vai praktikanti lūdza pieņemt I.Grigule. Arī atlīdzības lielumu politiķis nevēlējās izpaust. Žurnālistiem pēc daudzkārtējiem mēģinājumiem I Grigules skaidrojumu iegūt nav izdevies.
«Re:Baltica» piebilst: «Grigules gadījumā nav skaidrs, kādēļ viņai nepieciešami trīs palīgi Briselē, pieci Latvijā un vēl praktikants, jo divarpus gados kopš ievēlēšanas viņa plenārsēdē uzstājusies četras reizes, nav gatavojusi nevienu ziņojumu un uzdevusi septiņus rakstiskus jautājumus Eiropas Komisijai.»
